Krauze: KNAB darbinieki nopludinājuši falsificētu informāciju politisku mērķu sasniegšanai
Atsevišķi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki varētu būt nopludinājuši falsificētu informāciju politisku mērķu sasniegšanai, pieļāva Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze.
Politiķis pieļauj, ka atsevišķi KNAB darbinieki esot nopludinājuši nepatiesu informāciju, iespējams, sadarbībā ar bijušajiem biroja darbiniekiem Jutu Strīķi un Juri Jurašu, kas tagad darbojas politikā.
Tā viņš komentēja izskanējušās ziņas par Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) iespējamo informācijas izpaušanu saistībā ar Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (ZZS) kriminālprocesu.
Krauze uzsvēra, ka šīs ziņas ir nepatiesa informācija un ka ZZS uzticas pašu virzītajam premjera amata kandidātam. Politiķis pieļauj, ka atsevišķi KNAB darbinieki esot nopludinājuši nepatiesu informāciju, iespējams, sadarbībā ar bijušajiem biroja darbiniekiem Jutu Strīķi un Juri Jurašu, kas tagad darbojas politikā.
ZZS valdes priekšsēdētājs norādīja, ka pieļauj šādu iespēju, jo tikai KNAB izmeklētāju pārziņā ir Kļaviņa lietas jautājumi.
Politiķis norādīja, ka pats par KNAB plāniem attiecībā uz Kļaviņu uzzinājis no informācijas publiskajā telpā ap to laiku, kad sasaukta Saeimas sēde.
LETA jau rakstīja, ka Ģenerālprokuratūra jūlijā pēc KNAB izmeklētāja iesnieguma atteikusies sākt kriminālprocesu par iespējamu informācijas izpaušanu Kļaviņa lietā. Birojs ir sācis kriminālprocesu pret Saeimas deputātu Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka maijā Kļaviņa lietas KNAB izmeklētājs nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram par to, ka, izmeklējot šo lietu, notikusi pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušana. No šīs lietas izrietot, ka informācija, iespējams, varētu būt izpausta no Kučinska puses. Publiski par šo lietu tapa zināms vien 21.jūnijā, kad Saeima nolēma piekrist kratīšanai deputāta dzīvesvietā.
Savukārt Kučinskis ar preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību noliedza minētos apgalvojumus, ka viņš būtu izpaudis šādu informāciju. Vaivars uzsvēra, ka neviens apgalvojums šajā sakarā nav pamatots un tie ir vērtējami kā priekšvēlēšanu cīņas elements.
Prokuratūrā pēc pārbaudes pabeigšanas 2.jūlijā pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā un 304.pantā paredzētā nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Šie Krimināllikuma panti paredz atbildību par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu.
Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" pagājušā svētdienā atgādināja, ka laikā, kad Saeima jūnijā lēma par atļauju KNAB veikt kratīšanu Kļaviņa dzīvesvietā un automašīnā, viņš pats debatēs no tribīnes pauda, ka jau kādu laiku dzirdējis baumas, ka tāda lieta būšot.