Malta, Strušels un Ulme noliedz, ka ir bijušie ''čekisti''

13.Saeimas deputātu kandidāti Artūrs Malta ("Par alternatīvu"), Juris Strušels ("LSDSP/KDS/GKL") un Arvīds Ulme (ZZS) noliedz, ka bijuši Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģenti, komentējot Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju, ka viņi, iespējams, ir sadarbojušies ar VDK, pastāstīja paši kandidāti.

Ulme uzsvēra, ka PSRS laikos aktīvi darbojies, lai atjaunotu Latvijas neatkarību, tostarp organizējot pirmās demonstrācijas.

Strušels aģentūrai LETA norādīja, ka viņš "drīzāk bija disidents, nevis aģents". Savu iespējamo nonākšanu VDK kartotēkā viņš skaidroja ar laiku, kad dienējis Padomju Savienības armijā, kurā bijis sakaru speciālists.

Savukārt Ulme norādīja, ka publiskajā telpā regulāri izskanot informācija par viņa iespējamo sadarbību ar VDK, taču "kā es varu būt bijis aģents, ja es tāds nebiju". Ulme uzsvēra, ka PSRS laikos aktīvi darbojies, lai atjaunotu Latvijas neatkarību, tostarp organizējot pirmās demonstrācijas. Viņš norādīja, ka pirms un pēc katras demonstrācijas ticis izsaukts uz VDK, kur sastādīti protokoli, dokumentējot visu viņa teikto, taču informācija aprobežojusies ar jautājumiem par viņa atrašanās vietu un darbībām konkrētos datumos.

Turpretim Malta aģentūrai LETA pauda neuzticību VDK zinātniskās izpētes komisijai un tās vadītājam Kārlim Kangerim, kā arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centram (TSDC), norādot, ka abas organizācijas neņemot vērā tā laika vēsturisko kontekstu, kad par aģentiem tika saukts ikviens, par kuru VDK ievāca informāciju. Malta arī noliedza, ka jebkad būtu sniedzis jebkāda veida ziņojumus VDK.

Ar partijas "No Sirds Latvijai" deputāta amata kandidātu Romualdu Maculeviču, par kuru arī CVK bija saņemta informācija par iespējamu sadarbību ar VDK, aģentūrai LETA ceturtdienas vakarā neizdevās sazināties.

LETA jau vēstīja, ka kandidātiem, kuri, iespējams, sadarbojušies ar VDK, balotēties vēlēšanās nav liegts, taču informācija par iespējamo sadarbības faktu ar VDK ir jānorāda.

CVK ir saņēmusi visu 13.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu pārbaužu rezultātus no Iekšlietu ministrijas (IeM) Informācijas centra un TSDC un rīt, 17.augustā, plkst.11 Rīgā, Smilšu ielā 4, notiks CVK sēde, kurā tiks lemts par vairāku deputātu kandidātu svītrošanu no kandidātu sarakstiem.

IeM Informācijas centra informācija liecina, ka Saeimas vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi varētu būt attiecināmi uz astoņiem 13.Saeimas deputātu kandidātiem, un rīt CVK paredzējusi lemt par sešu kandidātu svītrošanu.

No saņemtās informācijas izriet, ka uz pieciem deputātu kandidātiem attiecināms ierobežojums, kas liedz vēlēšanās kandidēt personām, kuras sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta, bet uz trim kandidātiem attiecināms ierobežojums kandidēt vēlēšanās, ja persona Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihiskiem traucējumiem, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas.

Par Latvijas Krievu savienības deputātu kandidātes Tatjanas Ždanokas svītrošanu no deputātu kandidātu saraksta, par kuru CVK rīcībā ir tiesas spriedums, ka kandidāte darbojusies Latvijas Komunistiskajā partijā pēc 1991.gada 13. janvāra, CVK plāno lemt nākamnedēļ, kad būs iepazinusies ar Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam pieprasīto papildu informāciju.

CVK ir pabeigusi arī visu 13.Saeimas deputātu kandidātu pārbaudes Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā, kur neatbilstības Saeimas vēlēšanu likuma prasībām nav konstatētas, - visi kandidāti ir Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā būs vecāki par 21 gadu.

CVK sēde būs atklāta plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.