ZZS deputātes atsauc strīdīgos priekšlikumus par zemes izpirkšanu

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputātes Skaidrīte Pilāte un Baiba Rivža atsaukušas strīdīgos priekšlikumus likumā par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu, kas paredzēja ļaut mainīt privatizācijas līgumu nosacījumus un ļaut zemi izpirkt nevis atbilstoši 2007.gada augusta kadastrālajai vērtībai, bet pašreizējai, kas ir zemāka.

ZZS deputāšu piedāvātie likuma grozījumi paredzēja noteikt, ka personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības uz zemes gabalu, ja ar šo personu ir noslēgts pirkuma līgums, zemi būtu iespējams izpirkt atbilstoši tagadējai kadastra vērtībai.

Partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa žurnālistiem pauda viedokli, ka šis likumprojekts ir spilgts piemērs valsts nozagšanai un ir ticis sagatavots atsevišķu uzņēmēju interesēs, kuri ir iegādājušies lielus zemes gabalus un tagad varēs tos izpirkt par zemāku cenu.

JL politiķe ir pārliecināta, ka, pieņemot likuma grozījumus, Valsts kasei aizies garām vairāki miljoni latu. Deputāte Ilma Čepāne (PS) aprēķinājusi, ka tie varētu būt pat 16 miljoni latu.

Rivža šādus pārmetumus iepriekš noraidīja un žurnālistiem apgalvoja, ka ar likuma grozījumiem viņa vien vēloties palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem ir jādomā, vai slēgt savu uzņēmumu maksātnespējas dēļ vai ļaut maksāt mazāku summu, tādējādi papildinot valsts budžetu. Rivža gan atzina, ka norma nebūtu taisnīga pret tiem, kuri zemi jau ir izpirkuši.

Atbildīgās - Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas - komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (TP), vērtējot likuma grozījumu piedāvājumu, izteicās, ka "mums vajadzētu saprast, kas valstij ir izdevīgāk - nesaņemt neko, tādēļ ka cilvēki nevar samaksāt, vai saņemt nedaudz mazāk".

Savukārt Āboltiņa pieļāva, ka grozījumi varētu būt tapuši Tautas partijas līdera Andra Šķēles interesēs, kuram Andrejsalā esot lieli zemes īpašumi.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais