Kalnmeiers: pieļauju, ka noklausītas Bičkoviča vai manas telefonsarunas

Pieļauju, ka vēl pirms oficiālās ģenerālprokurora kandidāta nominēšanas nesankcionēti tika noklausītas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča vai manas telefonsarunas, - šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja virsprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kā stāsta Kalnmeiers, telefonsarunā 14.jūnijā viņš saņēmis Bičkoviča uzaicinājumu nākamajā dienā ierasties AT dokumentāli apliecināt piekrišanu kandidēt ģenerālprokurora amatam. "Jau pirmdien, vēl pirms oficiālās kandidāta nominēšanas šis fakts bija zināms politiķiem. Nevaru apgalvot, ka noklausīšanās ir notikusi, tā ir tikai viena no versijām, kā informācija noplūda vēl pirms oficiālās nominēšanas," skaidro Kalnmeiers un piebilst, ka tas esot tikai viņa secinājums, analizējot politiķu izteikumus.

Jau ziņots, ka partijas "Jaunais laiks" (JL) priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai jau pirmdien esot bijis zināms, ka ģenerālprokurora amatam tiks virzīts virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, tādēļ viņa apšauba augstajam amatam izvirzītā kandidāta neitralitāti. Āboltiņa žurnālistiem stāstīja, ka pirmdien saņēmusi īsziņu ar jaunā ģenerālprokurora pretendenta vārdu, taču nevēlējās atklāt, kurš viņai šo īsziņu sūtījis, norādot, ka viņai arī "ir tiesības neatklāt savus avotus".

"Ja noklausīšanās ir notikusi, viennozīmīgi, tā ir nelikumīga un nesankcionēta. Atļauju šādām darbībām var dot tikai AT tiesnesis. Es nezinu, kādam jābūt pārkāpumam un kriminālnoziegumam, lai šādu atļauju dotu," sacīja virsprokurors.

Kalnmeiers piekrīt, ka pašlaik viņš tiekot pataisīts par "politiskā tirgus preci, par bartera darījumu". Taču viņš vairākkārt uzsvēra, ka nevienai politiskajai partijai vai politiķim neko nav solījis. "Ja mani apstiprinās, neviens politiskais spēks nekādu labumu negūs," sacīja Kalnmeiers.

Viņš izteica pateicību, ka līdz šim neviens politiķis nav mēģinājis sazināties ar viņu personīgi, un aicināja partijas neaicināt viņu uz Saeimas frakcijām atsevišķi, mēģinot kaut ko piesolīt viņam kā ģenerālprokurora amata kandidātam.

Laikrakstam "Diena" Kalnmeiers stāsta, ka piedāvājums kandidēt ģenerālprokurora amatam viņam izteikts savdabīgā veidā - kā piedāvājums pasēdēt uz rezervistu soliņa. Viņš tam piekritis.

"Piekritu, un nebiju vienīgais uz šī rezervistu soliņa," saka Kalnmeiers. Otrs kandidāts bija Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš.

Kalnmeiers piebilst, ka piekritis kandidēt, jo viņš esot "viens no tiem, kas Latvijas prokuratūru ir veidojis. Prokuratūra ..tā ir mana lieta."

Viņš esot sapratis, ka atteikšanās gadījumā ģenerālprokurora kandidatūras meklēšana varot iziet ārpus prokuratūras, taču viņa "dziļa pārliecība ir, ka prokuratūra ir jāvada prokuroram. Es nesaku, ka tam obligāti jābūt man, tas nav pašmērķis, lai kaut ko sasniegtu."

Kalnmeiers nepiekrīt, ka ideja par izmeklēšanas funkciju atņemšanu Ģenerālprokuratūrai būtu palienēta no Ventspils mēra Aivara Lemberga izteikumiem. "Tā nav jauna ideja, un žurnālisti ar to ir pārspīlējuši. Prokuratūra saglabātu tiesības veikt izmeklēšanu jebkurā lietā, bet to nedarītu Ģenerālprokuratūra kā struktūrvienība, kurā šobrīd strādā Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļa," skaidro ģenerālprokurora amata kandidāts.

Šajā nodaļā ir ap 15 prokuroru, tā varētu turpināt darbu Tiesu apgabala prokuratūra sastāvā vai būt autonoma prokuratūras struktūra. Tas nepieciešams, lai izvairītos no situācijas, kad Ģenerālprokuratūra izmeklē lietu un pati to arī uzrauga. Pašlaik tā esot tikai vīzija.

Visgrūtāk izmeklējamie noziegumi, pēc Kalnmeiera domām, ir ekonomiskie un finanšu noziegumi, nekur negatavo šādi noziegumu izmeklētājus un prokurorus, tāpēc bieži vien izmeklētājiem trūkst nepieciešamo zināšanu par speciālo tiesību normu piemērošanu, kas saistīti ar finanšu plūsmas apriti. "Ja nevar pietiekami labi izmeklēt lietu, savākt un nostiprināt pierādījumus, tad tiesā nav ko darīt," uzskata prokurors.

Viņš uzsver, ka apmācību sistēma prokuroriem ir ļoti vāja, tā tiek veikta periodiski no viena lekciju cikla līdz otram un nav nekādas sistēmas, "līdz ar to viss atkarīgs no konkrētā izmeklētāja vai prokurora pieredzes un vēlmes kaut ko papildus apgūt. Tas arī ir vadošais princips."

Kalnmeiers piebilst, ka daudzas idejas netiek realizētas naudas trūkuma dēļ.

Arī lietās par atklātām "karuseļu shēmām", kurās uzņēmēji tiek pie pelēkās naudas, viss atkarīgs no tā, kā ir savākti un nostiprināti pierādījumi. Viss atkarīgs no kriminālprocesa kvalitātes, ko var salīdzināt ar mājas būvniecību: policija ieliek pamatus, prokurora pienākumus, veicot kriminālvajāšanu, iz uz šī pamata uzbūvēt sienu. "Ja pamati ir greizi ielieti, tad taisnu sienu ir grūti uzbūvēt. Bet tiesai ir jāuzliek šai būvei jumts. Ja pamati ir švaki, siena šķība, tad šī konstrukcija sabrūk," skaidro Kalnmeiers.

L