Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir sācis pārbaudi par vakar ģenerālprokurora amatam izvirzītā prokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību likuma par valsts noslēpumu prasībām, lai varētu sniegt atzinumu par Kalnmeiera iespēju saņemt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu pirms Saeimas balsojuma.
Kā aģentūrai LETA sacīja SAB preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa, ģenerālprokurors ir viens no likumā par valsts noslēpumu minētajiem amatiem, kura ieņemšanai ir nepieciešama speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu.
LETA jau ziņoja, ka Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nolēmis Saeimai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā virzīt prokuroru Kalnmeieru.
Bičkovičs savu izvēli pamatoja ar Kalnmeiera profesionalitāti, kompetenci un izpratni par procesiem prokuratūrā. AT priekšsēdētājs skaidroja, ka noteicošie kritēriji kandidāta izvēlei bija Kalnmeiera profesionalitāte un bagātā darba pieredze prokuratūrā.
Viens no izvēles argumentiem bijusi nepieciešamība nodrošināt prokuratūras darba pēctecību, un Kalnmeiers, Bičkoviča ieskatā, pilnībā pārzina prokuratūras sistēmu, tās darbības mehānismu, kā arī problēmas, kuras jārisina prokuratūras darba pilnveidošanai.
Kalnmeiers esot cienīts profesionālis prokuratūras un citu ar tiesu sistēmu saistītu darbinieku vidū, juridisko profesiju pārstāvji viņu cienot kā profesionāli. Viņš ir viens no cilvēkiem, kas gatavs iesaistīties, lai paceltu kopējo prokuratūras līmeni, uzskata AT vadītājs.
Bičkovičs atzīmēja, ka nevar apgalvot, ka Kalnmeiers ir "eņģelis" un "bez jebkādiem trūkumiem", taču Bičkovičs neredz iemeslu, kāpēc viņu nevarētu apstiprināt šajā matā.
Kalnmeiers dzimis 1960.gadā, un 1987.gadā viņš absolvējis Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē, 2004.gadā ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē.
Darbu prokuratūrā Kalnmeiers sācis 1987.gadā toreizējā Rīgas pilsētas Kirova rajona prokuratūrā. No 1988. līdz 1993.gadam viņš strādājis Latvijas Republikas prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldē, sākot no izmeklētāja līdz pārvaldes priekšnieka amatam.
Vēlāk Kalnmeiers vairākus gadus praktizējis kā zvērināts advokāts. Ģenerālprokurora amata kandidāts žurnālistiem sacīja, ka viņš praktizējis advokāta Guntara Antoma advokātu birojā, bet personīgu iemeslu dēļ 2000.gadā atgriezies darbā Ģenerālprokuratūrā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1996.gadā Kalnmeiers bijis viens no advokātiem bijušajam Ivana Haritonova lietas kuratoram, prokuroram Armandam Stumbergam, kuram tolaik bija uzrādīta apsūdzība par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu. Savukārt 2000.gadā Kalnmeiers bijis advokāts tiesnesim Andrim Grudulim, kurš bija apsūdzēts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
2000.gada 28.novembrī Kalnmeiers uz pieciem gadiem tika iecelts par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē. 2005.gada 28.novembrī viņa pilnvaru termiņš tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem.
Aģentūras LETA arhīva dati liecina, ka 2001.gadā Kalnmeiers uzturējis apsūdzību, kad AT Senātā tika skatīts kasācijas protests pedofilijā apsūdzētā Igora Verbicka lietā.
Masu mediju slejās Kalnmeiera vārds līdz šim parādījies reti - pārsvarā vērtējot jaunumus jurisprudencē un tiesībsargājošo iestāžu darbā. Tomēr, aktualizējoties jautājumam par ģenerālprokurora amata kandidātiem, laikraksts "Diena" Kalnmeieru minēja kā vienu no diviem reālākajiem amata pretendentiem, "pret kuru neiebilstu apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs". Savukārt laikraksts "Neatkarīgā" ir atzīmējis, ka Kalnmeiers esot viens no plašas prokuroru grupas, kuri strādājuši un līdz ar to esot uzskatāmi par apsūdzības līdzautoriem krimināllietā, kurā Rīgas apgabaltiesā tiek tiesāti Lembergs, viņa dēls Anrijs un uzņēmējs Ansis Sormulis.
Kā ziņots, Bičkovičs iepriekš apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu bija izvirzījis Jāni Maizīti, taču Saeima 15.aprīlī viņa kandidatūru noraidīja.
11.maijā beidzās Maizīša ģenerālprokurora pilnvaras. Par ģenerālprokurora pienākumu izpildītāju Bičkovičs iecēla Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroru Arvīdu Kalniņu.