Neziņa, ko šodien Saeimas deputāti iebalsos Elektronisko mediju likumā, māc vietējo komerctelevīziju prātus. Izdabāšana Eiropas direktīvām un vietējo politiķu vēlmēm noteikt visu televīziju (TV) raidījumu saturu tikai valsts valodā rada satraukumu komerctelevīzijām – kur rast līdzekļus, lai varētu dublēt iepirkto un tiešraižu produkciju.
Elektronisko mediju likumu, kas ir nonācis līdz pēdējam lasījumam Saeimā, šodien skatīs ilgi, jo deputātiem jābalso par 234 priekšlikumiem, kas būtiski var mainīt esošā likumprojekta būtību, uzskata par likuma izstrādi atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (JL).
Latvijas Raidorganizāciju apvienības (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka asi kritizē likumprojektu, jo tajā iestrādātās prasības par satura nodrošināšanu valsts valodā pamatīgi ietekmēs TV finansiālo situāciju.
"Elektronisko mediju likuma izpratnē nacionālās raidorganizācijas ir tikai tās, kuras ir iekļautas bezmaksas apraidē – LTV1, LTV7, LNT un TV3. Savukārt uz tiem, kas ir maksas paketē – TV5, Pirmais Baltijas kanāls un citi kanāli, ko retranslē no Krievijas –, šī norma neattiecas. Nenoliedzami, mēs vēlamies ražot raidījumus, seriālus latviešu valodā, taču šādas prasības dublēt visu saturu nav reāli iespējamas," Neatkarīgajai skaidro LRA izpilddirektore G. Līdaka.
To, ka likumā iestrādātā norma nav adekvāta, uzsver arī telekompānija LNT, kuru bažīgu dara tas, ka Krievijas kanāliem par to retranslēšanu Latvijā nekas nav jāmaksā un nav jāatvēl papildu līdzekļi satura dublēšanai. "Viņi saņem lielas dotācijas no valdības, lai pastāvētu un veidotu raidījumus, plus viņiem, retranslējot pārraides Latvijā, ir iespēja piesaistīt reklāmas naudu arī no mūsu reklāmas tirgus. Kopumā ņemot, Krievijas kanāliem ir nesamērīgi lielāki līdzekļi programmas veidošanai, un jāatzīst, ka tas reizēm nodrošina kvalitatīvakās un aci piesaistošākas pārraides," atzīst LNT pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.
"Nesaprotam, kā valsts atbalstīs mūs, lai varētu šos normatīvus izpildīt. Ja valsts uzstāj uz apjomīgu līdzekļu ieguldīšanu vietējo raidījumu veidošanā, tad tai ir jāmeklē risinājumi dotāciju piešķiršanai, piemēram, apraides apmaksai, jo citādi nacionālie kanāli kļūst nekonkurētspējīgi ar retranslējamajiem TV kanāliem no citām valstīm. Vai arī, ja būs nepieciešams dublēt pilnīgi visu iepirkto produkciju, tad mums būs jāsamazina līdzekļi pašu ražotajai produkcijai, jo papildu līdzekļi jau nerodas ne no kurienes," skaidro I. Sermole.
***
VIEDOKĻI
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene:
– Pašreizējā likumprojektā tiešām tāda prasība ir iestrādāta, ka visi raidījumi un seriāli būs jādublē latviešu valodā, taču pagaidām ir pāragri spriest, kā beigās šis likums izskatīsies. Kopumā ir iesniegti 234 priekšlikumi, un atkarībā no tā, kā Saeima šodien sabalsos, var mainīties visa likuma jēga.
Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta Līdaka:
– Tas nav nekāds noslēpums, ka Saeimas deputāti mēģina piesegt savu neizdarību, lai beidzot pieņemtu šo lēmumu un iestrādātu Eiropas direktīvu. Pašreizējā redakcijā izskatās, ka viss tiek darīts, lai iznīcinātu pašmāju televīzijas. Ja, piemēram, kino industrijai tiek piešķirts valsts atbalsts, dotācijas, tad arī televīzijām jābūt konkrētiem kritērijiem, kā pretendēt uz valsts atbalstu.