Eksperti: "Expo" skandāls Latvijas tēlu neietekmēs, ja paviljons turpinās darboties

Skandāls ap "World Expo 2010" paviljonu Latvijas tēlu ārvalstīs neietekmēs, jo tas ir lokāla rakstura, taču būtiski ir nodrošināt Latvijas paviljona turpmāku darbību izstādes ietvaros, uzskata biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie tūrisma eksperti.

Tūrisma kompānijas "Kaleva Travel" mārketinga direktors Pauls Gusts atzina, ka strīdiem un negatīvai publicitātei, kas vietējos medijos virmo ap Latvijas paviljonu "Expo 2010", ir "provinciāli lokāls raksturs", un tam nav nekādas būtiskas ietekmes uz Latvijas tēlu ārvalstīs.

"Pieļauju, ka "Expo" apmeklētāju interese par Latvijas paviljona būves aizkulisēm ir tikpat liela kā mūsu valsts iedzīvotāju interese par, piemēram, Čīles paviljona tapšanu. Dalības lietderību vislabāk varēs mērīt pēc izstādes slēgšanas un apmeklētāju statistikas apkopošanas. Galvenais, lai strīdu rezultātā kāda no pusēm demonstratīvi neizslēdz vēja tuneli Latvijas paviljonā," atzina Gusts.

Līdzīgās domās ir ceļojumu aģentūras "Latvia Tours" direktore Ieva Keiša: "Esam maza valsts, un skandāls pasaules mērogā ir pavisam niecīgs, tomēr ar šādiem skandāliem, kas arvien biežāk izskan masu medijos, valsts grauj savu tēlu Latvijas iedzīvotāju acīs, un pamazām rodas neticība, ka vispār esam spējīgi realizēt kādu liela mēroga projektu bez skandāla un ar to saistītiem šaubīgiem darījumiem."

Arī tūrisma nozares konsultants Aigars Smiltāns norāda, ka "kašķis" diezin vai ir interesants starptautiskajiem medijiem, taču uzsver, ka "Expo" paviljonam ir jāturpina sava darbība, lai mūsu valsts neizblamētos "Expo 2010".

Smiltāns gan norāda, ka kopumā paviljons vizuāli izskatās saistošs un uzrunājošs, taču tajā ir ļoti minimāla informācija par Latviju.

"Paviljona iekšējais iekārtojums liek galveno uzsvaru uz "Aerodium" un veicina viņu atpazīstamību, bet nereklamē Latviju. Fotoattēlos redzamais varētu būt attiecināms uz jebkuru citu valsts paviljonu, jo nav īpaši izcelts Latvijas vārds. Bet to novērtēt var, vienīgi apskatot dzīvē stendu," norāda Smiltāns.

Jau ziņots, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) 8.jūnijā ir ierosinājis dienesta pārbaudi, kurā administratīvā kārtībā tiks pārbaudīta informācija, kas tika publiskota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola un SIA "Aerodium" valdes priekšsēdētāja Ivara Beitāna publiskā strīda laikā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja ekonomikas ministra preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Tāpat Kampars ir uzdevis Latvijas paviljona Šanhajā projekta vadīšanu pārņemt LIAA direktora vietniekam Mārim Ēlertam.

Ar ministra rīkojumu ir izveidota dienesta pārbaudes komisija, kuru vadīs Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele.

Jau ziņots, ka 7.jūnijā intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" Ozols paziņoja, ka "Aerodium" ir iesaistīts valsts līdzekļu izkrāpšanā un nesaskaņas "World Expo 2010" paviljona lietā izmantojis, lai šantažētu LIAA.

Savukārt Beitāns biznesa portālam "Nozare.lv" apgalvoja, ka Ozols publiski izplata melīgu informāciju un tas esot veids, kā noslēpt vēl lielākas problēmas, kas ir saistītas ar Latvijas paviljonu izstādē "World Expo 2010".

Intervijā "LETA video" Beitāns ir vēl tiešāks - Ozols pieprasījis kukuli un šai sarunai ir liecinieki.

Ozols kategoriski noliedz, ka būtu ņēmis kukuli.

Svarīgākais