Kalnmeiers nav simtprocentīgi pārliecināts par pozitīvu Saeimas balsojumu [papildināta]

Prokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeiers, kuru Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs nolēmis virzīt apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā, nav pilnīgi pārliecināts par parlamenta atbalstu.

"Man nav nekādas simtprocentīgas pārliecības par pozitīvu Saeimas balsojumu," pēc tikšanās ar Bičkoviču žurnālistiem teica Kalnmeiers.

Savu piekrišanu pretendēt uz ģenerālprokurora amatu Kalnmeiers Biškovičam paudis šodien.

"Tas ir smags lēmums," sacīja Kalnmeiers. Viņš šo jautājumu vispirms saskaņojis ar ģimeni, jo labi apzinās "visu to protestu", kas tagad sāksies.

Kā ziņots, Bičkovičs savu izvēli ģenerālprokurora amatā virzīt Kalnmeieru pamatoja ar Kalnmeiera profesionalitāti, kompetenci un izpratni par procesiem prokuratūrā.

Kā ziņots, Bičkovičs iepriekš apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu bija izvirzījis Jāni Maizīti, taču Saeima 15.aprīlī viņa kandidatūru noraidīja.

Bičkovičs šodien žurnālistiem sacīja, ka pirms Kalnmeiera izvirzīšanas ģenerālprokurora amatam nav runājis ne ar vienu partiju par iespējamiem ģenerālprokurora amata kandidātiem.

Arī pats Kalnmeiers žurnālistiem apgalvoja, ka nav ticies ne ar vienu politiķi vai politisko spēku pārstāvi un arī ar viņu neviens no politiķiem iespēju kandidēt ģenerālprokurora amatam neesot pārrunājis. To virsprokurors skaidroja ar pārāk lielo uzmanību, kas pievērsta ģenerālprokurora amatam, "lai kāds riskētu to darīt".

Kalnmeiers žurnālistiem sacīja, ka viņu Bičkovičs par iespēju kandidēt šim amatam uzrunājis pirms aptuveni mēneša - jau pēc Maizītim nelabvēlīgā Saeimas balsojuma. Šī mēneša laikā Kalnmeiers neesot ticies ne arvienu politiķi vai politisko spēku pārstāvi. Viņš atzīmēja, ka politiķiem tagad ir iespēja paust savu viedokli balsojumā.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais