Liepnieks: Sudraba spētu būt jauna politiska spēka līdere

Pašlaik tikai valsts kontroliere Inguna Sudraba teorētiski varētu izveidot jaunu, lielu politisku spēku, kas gūtu plašu atbalstu sabiedrībā, uzskata polittehnologs Jurģis Liepnieks.

Runājot par to, kāpēc pirms 10.Saeimas vēlēšanām nav jaunu politisko partiju, kas varētu savākt ar līdzšinējo politiku neapmierināto vēlētāju balsis, Liepnieks aģentūrai LETA minēja divus galvenos iemeslus.

"Lai rastos jaunas politiskās kustības, ir nepieciešami līderi, kuri varētu būt kristalizācijas punkts, kas iesāk politiskas kustības veidošanos. Līderiem ir jābūt apveltītiem ar zināmām īpašībām, un viņu nekad nav pārāk daudz. Pašlaik sabiedrībā tikai Sudraba varētu izveidot jaunu politisku spēku, jo viņa ir apveltīta ar pieredzi, zināšanām un intelektu. Taču, tā kā Sudraba nav izteikusi vēlmi iesaistīties politikā, neredzu citus līderus, kuri varētu piesaistīt pietiekami daudz sabiedrības atbalsta," uzskata Liepnieks.

Kā otru iemeslu jaunu politisko spēku neesamībai viņš minēja to, ka nav izaugusi nākamā paaudze, kas varētu nomainīt esošo politiķu paaudzi. No esošās sociāli aktīvās paaudzes visi, kuri jau ir gribējuši būt politikā, kuriem ir bijušas ambīcijas un spējas būt politikā, tā vai citādi jau ir politikā. "Šajā paaudzē fiziski vairs nav jaunu cilvēku, tāpēc nepieciešama paaudžu nomaiņa, kas tuvākajos 10 līdz 15 gados arī notiks. Tas nevar notikt īpaši ātrāk. Arī uz 11.Saeimu kandidēs apmēram tie paši cilvēki, kas pašlaik, tādās vai citādās kombinācijās. Ir jānāk pilnīgi jaunai paaudzei, kuri pašlaik studē, sāk savu karjeru, varbūt pat mācās skolā," sacīja Liepnieks.

Atsevišķi mēģinājumi pieteikt jaunus politiskos spēkus izrādījušies neveiksmīgi tieši šo abu iemeslu dēļ - nav spēcīgu līderu ar pieredzi, zināšanām, atpazīstamību un stāvokli sabiedrībā. "Nevar atbraukt no Gulbenes mežiem un kļūt par līderi lielai Latvijas politiskajai partijai. Tā tas nenotiek," uzsvēra polittehnologs.

Patlaban Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Latvijā ir reģistrētas 53 politiskās partijas. 9.Saeimā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki.

Lai pārvarētu 5% barjeru un iekļūtu 10.Saeimā, pirms vēlēšanām vairākas politiskās partijas saliedējas, veidojot partiju apvienības. Partijas "Jaunais laiks", "Pilsoniskā Savienība" un "Sabiedrība citai politikai" apvienojās partiju apvienībā "Vienotība".

Vakar, 12.jūnijā, tika nodibināta partiju apvienība "Par labu Latviju", kuru veido Tautas partija (TP), LPP/LC, politiskā apvienība "Ogres novadam", partija "Latgales tauta", partija "Vienota Rēzekne". Jaunizveidotā partiju apvienība "Par labu Latviju" un kustība "Par labu Latviju" parakstīja sadarbības memorandu, kuram kā pieaicinātā persona pievienojās arī partija "Jaunlatvija", kas par dalību jaunajā apvienībā vēl nav lēmusi kongresā.

Kreisi centriskās politiskās partijas - Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), partija "Mūsu zeme", Sociālā taisnīguma partija un "Latvijas Atmoda" izveidoja apvienību "Atbildība". 10.Saeimas vēlēšanām gatavojas arī apvienība "Ražots Latvijā", kas šonedēļ prezentēja savu ekonomisko programmu. "Ražots Latvijā" sastāvā 10.Saeimas vēlēšanās startēs partijas - "Demokrāti.lv", "Ražotāja Latvija" un Latvijas kustība "Solidaritāte".

Savukārt apvienība "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un partija "Visu Latvijai" uz kopīgas apvienības dibināšanas kongresu pulcēsies 4.jūlijā.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) arī 10.Saeimas vēlēšanās startēs kopā ar partiju "Latvijai un Ventspilij".

Starp 9.un 10.Saeimas vēlēšanām nodibinājās "Jaunlatvija", "Pilsoniskā savienība", "Sabiedrība citai politikai", "Par prezidentālu republiku", taču lielākā daļa no tām nav guvusi plašu sabiedrības atbalstu.

Kā ziņots, pētījuma centra SKDS šī gada maija otrajā pusē veiktās Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka gadījumā, ja Saeimas vēlēšanas būtu notikušas maija otrajā pusē, 5% barjeru, visdrīzāk, pārvarētu "Saskaņas centrs" (SC), "Vienotība", ZZS, TP, LPP/LC un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL).

Balsstiesīgie Latvijas iedzīvotāji visbiežāk būtu balsojuši par SC, "Vienotību" un ZZS.

Attiecīgi no visiem balsstiesīgajiem par SC balsotu 18,2%, par "Vienotību" - 13,7%, par ZZS - 8,5%, par TP - 4,6%, par LPP/LC - 2,9%, par PCTVL - 2,9%, par "Visu Latvijai" -2%, bet par LSDSP - 1,2%. Citas partijas partijas būtu ieguvušas mazāk par 1% balsu katra.

Savukārt 41,5% balsstiesīgo nespēja izvēlēties partiju, par kuru balsot. No tiem 17,4% apgalvoja, ka nepiedalītos vēlēšanās, bet 24,1% atzina, ka vēl nav izlēmuši.

Kā skaidro SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, pieņemot, ka neizlēmušo balsis sadalās tieši proporcionāli jau izlēmušo pilsoņu balsīm un veicot rezultātu pārrēķinu, atklājas, ka šāda balsu sadalījuma gadījuma 5% barjeru kopumā pārvarētu sešas partijas vai apvienības - SC, kas faktiskajās vēlēšanās būtu ieguvis 31% balsu, "Vienotība" - 23,4%, ZZS - 14,5%, TP - 7,8%, LPP/LC - 5% un PCTVL - 5%.

Savukārt ne TB/LNNK, ne arī "Visu Latvijai", startējot atsevišķi, 5% barjeru nepārvarētu - tās attiecīgi iegūtu 3,9% un 3,5% balsu. Arī LSDSP viena pati 5% barjeru nepārvarētu, jo saņemtu tikai 2,1% balsu.

SKDS, vērtējot partiju popularitātes izmaiņas kopš 2010.gada marta, secinājis, ka pēdējo trīs mēnešu laikā nevienam no politiskajiem spēkiem nav izdevies būtiski palielināt vai pazaudēt atbalstītāju skaitu. Vērojama tendence nedaudz pieaugt SC popularitātei, jo martā par to būtu balsojuši tikai 14,5%, bet aprīlī - 15,7% no visiem balsstiesīgajiem. Turklāt maijā iegūtais rezultāts - 18,2% ir augstākais rādītājs, ko šī partija ir ieguvusi pēdējo gadu laikā.