"Par labu Latviju" priekšsēdētāja amatā izvirza Gunti Ulmani [papildināta]
Šodien Rīgā tika nodibināta partiju apvienība "Par labu Latviju", kuru veido Tautas partija, LPP/LC, politiskā apvienība "Ogres novadam", partija "Latgales tauta", partija "Vienota Rēzekne". Tās priekšsēdētāja amatam izvirzīts kādreizējais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
Ulmanis savā uzrunā aicināja izbeigt gausties, kritizēt, komentēt, bet likt lietā savas zināšanas, spēku, emocijas un patriotismu lietišķā darbā.
Apvienības vadībai izveidota valde 14 cilvēku sastāvā.
Bez valdes priekšsēdētāja Ulmaņa tajā darbojas arī apvienībā ietilpstošo partiju priekšsēdētāji un vairāki uzņēmēji. Apvienības valdē strādās TP priekšsēdētājs Andris Šķēle, LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, TP jauniešu organizācijas vadītājs Mārtiņš Zemītis, LPP/LC jauniešu organizācijas - biedrības "Pirmie" valdes priekšsēdētājs un uzņēmējs Normunds Teteris, Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, Daugavpils novada domes deputāts Mečislavs Vēveris, Rēzeknes domes deputāts Jurijs Petkevičs, holdinga "Baltijas Lāse" priekšsēdētājs Atis Sausnītis, SIA "Itera Latvija" prezidents un hokeja kluba "Dinamo Rīga" akcionārs un padomes loceklis Juris Savickis, Izdevniecības nams "Petits" īpašnieks Aleksejs Šeiņins, "Latvijas Novitātes kompleksa" padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs, uzņēmējs Aivars Ločmelis un uzņēmuma "Skonto būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
Kustība "Par labu Latviju" un jaunizveidotā partiju apvienība "Par labu Latviju" parakstīja arī sadarbības memorandu, kuram kā pieaicinātā persona pievienojās arī partija "Jaunlatvija", kas par dalību jaunajā apvienībā vēl nav lēmusi kongresā.
Sadarbības memorandā tiek deklarēts, ka tās dalībnieki nāk, lai darītu Latviju labāku garīgi, politiski, ekonomiski un cilvēciski.
Memorandā tiek deklarētas arī partijas ekonomiskās prioritātes.
Apvienība sola nepieļaut jebkādu nodokļu palielināšanu un nekavējoties izbeigt to iekasēšanu avansā. Tiek solīts noteikt, ka akcīzes likmes nav augstākas kā kaimiņvalstīs.
Lai motivētu pašvaldības veicināt legālo uzņēmējdarbību, apvienība sola tām dot tiesības iekasēt ne tikai 100% iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet arī 50% uzņēmuma ienākuma nodokli.
Valsts un pašvaldību iepirkumos būtisks nosacījums uzvarētāju noteikšanā būs nomaksātie nodokļi un izmantotais legālais darbaspēks.
Apvienība arī sola palielināt dažādu attaisnojamo izdevumu apjomu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai veicinātu legālā apgrozījuma pieaugumu tirdzniecībā un pakalpojumu sfērā.
Apvienība sola steidzami noteikt uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaides par katru jaunradīto darba vietu, kā arī kompensēt uzņēmēju ieguldījumus infrastruktūras un komunikāciju izveidē.
Tiek arī solīts pašvaldībām atļaut savā teritorijā piemērot nodokļu un investīciju kompensāciju mehānismus jaunu investoru piesaistē.
Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē apvienība sola jau visdrīzākajā laikā atcelt prasību par tūlītēju līdzfinansējumu uzņēmējiem un pašvaldībām apstiprinātajiem projektiem, kā arī 19 ES struktūrfondu administrējošās iestādes aizstāt ar trim, kuras atbildēs par privāto, publisko sektoru un uzraudzību.
Apvienība sola piešķirt papildu līdzekļus Ārlietu ministrijai, lai tā līdz gada beigām dubultotu ekonomisko atašeju skaitu vēstniecībās.
Apvienības iecere ir arī izveidot rīcībspējīgu valsts attīstības banku uz "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" bāzes, lai nodrošinātu kredītus ražošanai un garantijas produkcijas eksportam.
Apvienība ir apņēmības pilna nekavējoties sākt jaunas sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, panākot Latvijai labvēlīgus nosacījumus, un vienoties par būtisku aizdevuma perioda pagarināšanu, lai neradītu tālāku graujošu ietekmi uz tautsaimniecības atjaunotni.
Tiek solīts arī nekavējoties atcelt "Starptautiskā valūtas fonda uzspiestos aizliegumus publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanai".
Apvienība pieprasa nekavējoties sākt radikālu valsts pārvaldes reformu, pārskatīt valsts uzņēmumu un aģentūru funkcijas.
Valdībai tiek pieprasīts līdz 1.septembrim izstrādāt valsts budžeta projektu 2011.gadam un paziņot par plānotajiem budžeta konsolidācijas pasākumiem 2011. un 2012.gadam.
Apvienība pieprasa arī steidzami realizēt aizkavētos pasākumus hipotekāro kredītņēmēju aizsardzībai, kā arī noteikt, ka par vienīgo kredīta nodrošinājumu kalpo kredīta ķīla un papildu nodrošinājumi netiek prasīti.
Partiju apvienības "Par labu Latviju" dibināšanas forums ir labi organizēts, liela daļa no apmēram 2000 dalībniekiem, sevišķi no Daugavpils un Rēzeknes, uz pasākumu atvesti organizēti autobusos.
Dalībnieku vidū bija daudz jauniešu, kuri foruma sākumā vētraini aplaudēja runātājiem, bet jau apmēram pēc stundas liela daļa no viņiem atstāja notikuma vietu.
Eksprezidents Guntis Ulmanis varētu būt politiskās apvienības "Par labu Latviju" Ministru prezidenta amata kandidāts, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Ulmanis norādīja, ka to nevar saukt par viņa atgriešanos politikā. "Es politikā esmu jau 20 gadus, un tagad sapratu, ka dot gudrus padomus un komentēt valdības rīcību presē ir par maz. Es vēlos aktīvi darboties, lai iestātos par labāku Latviju," teica Ulmanis.
Tiek pieļauts, ka Ulmanis varētu kandidēt no apvienības "Par labu Latviju" saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā.
Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle varētu pretendēt uz finanšu ministra amatu, bet LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers - uz ekonomikas ministra amatu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Šodien preses konferencē pēc politiskās apvienības "Par labu Latviju" dibināšanas foruma Šķēle pauda pārliecību, ka jaunizveidotā apvienība gūs uzvaru 10.Saeimas vēlēšanās.
Nākamajai valdībai, pēc apvienības "Par labu Latviju" domām, ir jābūt skaitliski nelielai - deviņi, desmit ministri.