Pie "Saktas" puķu tirgus pārveidošanas varētu ķerties pašvaldības SIA "Rīgas nami", šādu ideju šodien Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdē izteica Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC).
Šlesers norādīja, ka par tirdziņa stāvokli esot šokēts un tas esot "kauna traips visai pilsētai", piebilstot, ka stāvoklis esot nekavējoši jāmaina.
Sabāris ierēdņus par birokrātisku vilcināšanos, vicemērs ieteica "Saktas" puķu tirgu nodot "Rīgas namiem", kas varētu vai nu par saviem līdzekļiem vai par piesaistītiem resursiem uzbūvēt jaunus paviljonus un pēc tam tos iznomāt puķu tirgotājiem.
Padome atzina, ka būs vien jārealizē apstiprinātais projekts, kaut gan tas esot dārgs, jo jauna projekta izstrāde un akceptēšana varētu atkal prasīt divus gadus.
Tika arī atzīts, ka jaunajos paviljonos būs jāizsola nomas tiesības, tādēļ visi pašreizējie tirgotāji pie vietām varētu arī netikt.
Padome nolēma, ka tiks izveidota darba grupa "Saktas" puķu tirgus risināšanai, kuru vadīs pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC). Paralēli tam tiks gatavota juridiskā bāze, lai "Rīgas nami" varētu ķerties pie problēmas risināšanas.
LETA jau ziņoja, ka darba grupas izveidošanu pagājušajā nedēļā atbalstīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti, šodien tika nolemts izveidot darba grupu, kas izvērtēs iespējas pārveidot "Saktas" puķu tirgu pie Vērmanes dārza.
Komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) norādīja, ka pašvaldībai neesot līdzekļu, kurus varētu ieguldīt jaunu paviljonu būvniecībā, savukārt privātās investīcijas ierobežojot apstāklis, ka zemi pilsētas vēsturiskajā centrā var iznomāt tikai uz pieciem gadiem pagaidu būvju celšanai.
"Saktas" puķu tirgus pārveidošana varētu izmaksāt gandrīz 900 000 latu, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli, liecina pašvaldības aģentūras "Rīgas dārzi un parki" veiktie aprēķini.
Iepriekšējās projekta izmaksas - 1,2 miljoni latu - domniekiem šķita par augstu, tāpēc tika nolemts tās samazināt un projekta tāmi pārstrādāt atbilstoši šodienas situācijai.
Kalnkaziņš skaidroja, ka ievērojamās projekta izmaksas esot saistītas ar arhitektu prasībām, jo sākotnējais variants, kas uzvarēja konkursā, ticis pamatīgi "uzlabots" atbilstoši arhitektu kolēģijas vēlmēm.
Kalnkaziņš gan pieļāva, ka būvniecības konkursa rezultātā izmaksas varētu vēl samazināties par 10% līdz 20%, jo interese no uzņēmēju puses esot ļoti liela.
Jau ziņots, ka Vērmanes dārzā varētu veidot stiklotus un caurredzamus ziedu paviljonus, kuriem jumtu konstrukcija būtu izkaisītu, ģeometrizētu ziedlapiņu veidolā, paredz SIA "Besecke" izstrādātais projekts.
Kopumā gar Tērbatas ielu paredzēts taisnā līnijā izvietot 30 ziedu tirdzniecības vietas, kas būtu sadalītas trijos apjomos, un vienu tehnisko telpu, kas nodrošinātu apkuri un vēdināšanu.
Paviljonu paredzēts balstīt uz stabu veida pamatiem, uz kuriem stiprinātu nesošās metāla kolonnas, virs tām - jumta koka konstrukciju. Jumtu paredzēts veidot nesaistītu ar ēkas sienām, un tas varētu būt no patinēta vara, norāda projekta autori.
Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija izstrādāto projektu vērtēja pozitīvi, norādot uz iespēju veikt nelielas korekcijas, piemēram, starp paviljoniem izveidot celiņus, kas savienotu ielu ar parku.
Vērmanes dārzs ar domes lēmumu ir nodots "Rīgas dārzu un parku" vienotā apsaimniekošanā. Ziedu tirdzniecības vietas izveide atbilstoši kvalitatīvas arhitektūras prasībām ir viens no tuvākajiem parka apsaimniekošanas uzdevumiem.
Lielākā daļa rīdzinieku - 51% - vēlas puķu tirdziņa sakārtošanu, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja.
Vērtējot "Saktas" puķu tirdziņa nākotni, 51% aptaujāto pauda viedokli, ka tirdziņam nepieciešami modernāki paviljoni, bet pats tirdziņš jāatstāj līdzšinējā vietā. Savukārt 25% rīdzinieku uzskata, ka tirdziņš ne tikai jāatstāj tajā pašā vietā, bet arī tādā pašā izskatā. Par to, ka tirdziņš jāpārvieto uz dārza iekšpusi, iestājas 10% rīdzinieku. Biežāk nekā caurmērā atbildi, ka tirdziņš jāpārvieto dārza iekšpusē, sniedza Centra rajonā dzīvojošie. Noteikta viedokļa šajā jautājumā nebija 14% aptaujāto.
SKDS aptauja veikta no 2007.gada oktobra līdz novembra sākumam, tajā piedalījās 805 cilvēki.