Reklāmas eksperti: Skandāls ap "Expo" paviljonu ir lokāls un neietekmē Latvijas tēlu ārvalstīs

Skandāls ap "World Expo 2010" paviljonu nekādi neietekmēs Latvijas tēlu ārvalstīs, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja vairāku reklāmas kompāniju īpašnieks, 11.starptautiskā reklāmas festivāla "Golden Hammer" prezidents Andris Blaka.

"Pilnīgi nē," sacīja reklāmas speciālists, atbildot uz jautājumu vai skandāls ietekmēs Latvijas tēlu. Viņš skaidroja, ka par skandālu runā un "cepas" Latvijā, bet globālā mērogā tas ir "sīkums".

Par to, vai Latvijas paviljons darbojas sekmīgi, varēs spriest pēc skaitļu analīzes un atgriezeniskās saites saņemšanas, bet patlaban izskatās, ka projekts ir veiksmīgs, sacīja Blaka. "Ķīnieši, kas lido, ir pilnībā apmierināti."

Vērtējot Latvijas tēlu kopumā, reklāmas speciālists norādīja, ka Latvija ir maza valsts un Latvijas tēls ir "ļoti maziņš pasaulē". Galveno ieguldījumu Latvijas popularizēšanā sniedz mūsu valsts "vēstnieki" - mūziķi, aktieri, mākslinieki, sportisti. Tāpat Latvijas tēlu veido ārzemnieki, kuri apmeklējuši mūsu valsti.

Jau ziņots, ka 7.jūnijā intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols paziņoja, ka "Aerodium" ir iesaistīts valsts līdzekļu izkrāpšanā un nesaskaņas "World Expo 2010" paviljona lietā izmantojis, lai šantažētu LIAA.

Ozolam, kurš par "Aerodium" darbībām vērsies pie likumsargiem, esot rakstiski pierādījumi, ka uzņēmums iesaistīts lielu līdzekļu izšķērdēšanā, saņemot 2,5 miljonu latu finansējumu, lai Jelgavā uzceltu apjoma ziņā līdzīgu paviljonu kā Šanhajā, taču tas neesot izdarīts. Projektā valsts ieguldījums bijis 1,5 miljoni latu.

Jelgavā esot izveidota "butaforija" un darbu vēja tunelis nav sācis, jo to būtu pamanījuši vismaz vietējie iedzīvotāji, apgalvoja LIAA vadītājs.

Viņš norādīja, ka Beitāns licis noprast, ka vēlas divu dokumentu statusa pārskatīšanu Jelgavas projekta lietā, lai "būtu draugi". Pretējā gadījumā draudēts diskreditēt LIAA, kas tagad arī paveikts.

Beitāns biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka Ozols izplata melus un uzņēmums "Aerodium" cīnīsies par savu taisnību, nepieļaujot, ka birokrāts ar šantāžas palīdzību mēģina iznīcināt uzņēmumu.

"Aerodium" liek noprast, ka Ozols pieprasījis "padalīties ar naudu".

Intervijā "LETA video" Beitāns ir vēl tiešāks - Ozols pieprasījis kukuli un šai sarunai ir liecinieki.

Vēlāk medijos viņš precizēja, ka Ozols pieprasījis kukuli 8% apmērā no līguma summas (204 000 latu), turklāt kukuļa pieprasīšanai esot trīs liecinieki.

Savukārt Ozols kategoriski noliedz, ka būtu ņēmis kukuli, un sauc Beitānu par krāpnieku.

Kā aģentūrai LETA sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses pārstāvis Andris Vitenburgs, KNAB darbinieki jau veic visas nepieciešamās darbības, lai pārbaudītu un vērtētu personas minētos faktus saistībā ar kukuļa pieprasīšanu.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) ierosinājis dienesta pārbaudi, kurā administratīvā kārtībā tiks pārbaudīta informācija, kas publiskota publiskā strīda laikā. Tāpat Kampars ir uzdevis Latvijas paviljona Šanhajā projekta vadīšanu pārņemt LIAA direktora vietniekam Mārim Ēlertam.

Dienesta pārbaudes komisiju vadīs Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele.

Svarīgākais