Ozols: Beitāns plānoja uzmest LIAA un Eiropas Komisiju

Lai gan ekonomikas ministrs ziņo, ka uz Šanhaju devies viņa deleģēts valsts pārstāvis, kurš pārbaudīs ar Latvijas paviljonu Expo izstādē saistīto dokumentāciju, pieliekot punktu Aerodium un LIAA domstarpībām par naudas pārskaitīšanu, izskatās, ka nekāds punkts LIAA vadītāja Andra Ozola un Aerodium valdes priekšsēdētāja Ivara Beitāna attiecībās tik drīz pielikts netiks.

Apvainojumi un atklāsmes vienam par otru aug ģeometriskā progresijā, iesaistītas tiesībsargājošās iestādes. Neatkarīgā par kukuļošanu un Expo projekta nesaskaņām iztaujā A. Ozolu un lūdza komentāru arī I. Beitānam.

Neatkarīgā: – Beitāns bildis, ka jūs esot Aerodium par Expo projektu prasījis 8% no līguma summas (t.i., 204 000 no 2,55 miljoniem) un daļas no uzņēmuma, par ko viņš arī vērsīšoties KNAB, jūs sakāt, ka kukuli gribējis dot pats Beitāns. Kāpēc gan uzņēmējam jāgrib dot kukulis, ja to neviens neprasa?

Andris Ozols: – Domāju, uzņēmuma vēlme ir izkarot labvēlīgus nosacījumus, citu jēgu no šīs Aerodium taustīšanās neredzu.

Nav domstarpību par to, ka paviljons netika nodots ekspluatācijā agrāk nekā 26. maijā, kad premjers tur ieradās un mēs to atklājām. Bet, lai varētu samaksāt naudu, nepieciešams skaidrojums par nokavētajām 26 dienām, ka ir bijuši nepārvaramas varas apstākļi, kādēļ neatkarīgi no Aerodium kavējums radies. Nepietiek ar Beitāna atbildi: "Lasiet avīzes, Īslandē bija vulkāns", nepieciešami dati, kādi speciālisti ar kuriem reisiem nevarēja nokļūt Šanhajā, lai pabeigtu paviljonu, kādas detaļas netika nogādātas. Līgumā viss ir skaidri atrunāts, kāda informācija nepieciešama, lai paviljonu pieņemtu un par to norēķinātos.

– Šo skaidrojumu vēl nav?

– Nav, bet ceru, ka kaut kad taps. Mūsu tehniskie darbinieki ir centušies Aerodium palīdzēt, stāstot, kādi apstākļi var tikt uzskatīti par nepārvaramu varu. Tas lielā mērā ir attieksmes jautājums. Ja tādā karstā periodā, kad dokumenti jāgatavo, tas netiek darīts, bet Beitāns aizbrauc atvaļinājumā uz Ēģipti, tāpat tehniskais direktors Didzis Piļāns uz Indiju, tad acīmredzot ir svarīgākas lietas.

– Gribat teikt, ka nemaz neesat ieinteresēts piemērot viņiem līgumsodu – 12,7 tūkstošus latu dienā?

– Es personīgi noteikti neesmu ieinteresēts saskatīt līgumsodu tur, kur to var nepiemērot, bet te nav iespējama koķetērija: gribam – piemērojam, negribam – nepiemērojam. Pēdējos gados ir diezgan strikts uzstādījums, tai skaitā no Valsts kontroles, ka līgumi jāslēdz nevis ar iespēju, ka līgumsods var tikt piemērots, atstājot ierēdņiem izvēles iespējas, bet ar domu, ka līguma neizpildes gadījumā tas jāpiemēro, lai līgums būtu noslēgts valstij par labu.

– Bet, kad valsts slēdza līgumu par paviljona būvi Expo, jau tad bija skaidrs, ka termiņi ir neiespējami, un apzinājās, uz kādu risku iet.

– Jā, bet arī uzņēmums apzinājās risku, un, ja šā līgumsoda nebūtu, tad riskētu tikai valsts. Turklāt šis līgumsods segtu tikai daļu no negūtā valsts labuma.

– Bet no Expo organizatoru puses paviljons taču ir pieņemts. Vai jums par to nav informācijas?

– Man par to, protams, ir informācija, ir apstiprinājuma vēstule 6. jūnijā, ka beidzot paviljons atbilst Ķīnas puses prasītajām normām.

– Tad kur tagad ir problēma?

– Nekur. Problēma ir ap samaksu par šo, manuprāt, tīšo kavējumu – nenododot labu un kvalitatīvu paviljonu – un atsevišķas formalitātes ir nevis neizdarība, bet sabotāža.

– Speciāli vilcināja atvēršanu?

– Nē, atvēra, lai nebūtu soda sankciju, lai medijiem paziņotu, ka paviljons strādā 26. maijā. No tā brīža pilna atbildība ir ģenerālkomisāram, man, nevis SIA Aerodium, kas ir tikai celtnieki.

– Bet jūs pats atklājāt paviljonu, teicāt runu!

– Izdarīju visu, lai šī pagaidu atklāšana būtu iespējama, tādā ziņā man jāuzņemas atbildība. Tas bija līdzīgi kā Rīgā atļaut noturēt Rammstein koncertu, kaut arī ugunsdzēsēji bija pret. Bet citādi būtu milzīga izgāšanās, visi mediji, Ķīnas augstās amatpersonas bija uzaicinātas 26. maijā, Aerodium bija apņēmies paviljonu šajā laikā nodot, bet tas netika nodots. Milzu spiediens, ka puišiem nav ko ēst, jo valsts nepieņem paviljonu un kavējas, nav pamatots – no LIAA un valsts puses nekādas kavēšanās nav, visi līgumā peredzētie termiņi ar pieņemšanu, dokumentu nodošanu tiek ievēroti. Un nav nekādas piekasīšanās: nav nodoti galvenie paviljona dokumenti!

Pilnu interviju ar Andri Ozolu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"