Igaunijas Farmaceitu biedrība nosūtījusi vēstuli Latvijas parlamentam ar aicinājumu saglabāt Farmācijas likumā normu, kas paredz, ka no nākamā gada aptiekas drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem.
Igaunijas farmaceiti vēstulē norāda uz situāciju Igaunijā, kad zāļu tirgu un aptiekas kontrolē divi lieltirgotāji.
Vēstulē teikts: pēdējo gadu desmitu laikā vairākās dalībvalstīs, arī Igaunijā atcelti sabiedriskos pakalpojumus regulējoši ierobežojoši noteikumi. Farmācijas nozarē noteikumi attiecas uz jaunu aptieku atvēršanu (ņemot vērā iedzīvotāju skaitu), īpašumtiesībām (aptieku īpašumtiesības neatkarīgiem farmaceitiem, aptieku ķēžu veidošanas aizliegums), kā arī uz farmaceitu (nosaka ES direktīvas) un citu vispārēja tipa aptiekās strādājošo darbinieku apmācību.
Latvijas Parlaments, regulējot farmācijas nozari, ir ņēmis vērā Eiropas pieredzi, kontrolējot aptieku atvēršanas un īpašumtiesību jautājumus, norāda vēstules autore farmeceite Kaidi Sarva. Igaunija farmācijas sektoru liberalizēja 1996. gadā, atverot zāļu tirgu (attiecībā uz īpašumtiesībām un jaunu aptieku atvēršanu).
Ierobežojoši noteikumi tika atcelti, sagaidot, ka liberalizācijas rezultātā palielināsies konkurence un tas veicinās cenu samazināšanos (vai vismaz tās nepalielināsies), bet aptieku pakalpojumu pieejamība saglabāsies stabila vai pat uzlabosies, atveroties jaunām aptiekām.
Atceļot īpašumtiesības ierobežojošus noteikumus, Igaunija pēc aptieku ķēdēm piederošās tirgus daļas 2008.gadā ES ieņēma trešo vietu aiz Islandes un Norvēģijas (attiecīgi 83%, 77% un 75%). Tagad šis rādītājs ir gandrīz 80%. Igaunijas zāļu lieltirgotāju ietekme uz zāļu tirgu ir ievērojama. Divi vairumtirgotāji, Tamro (Phoenix) un Magnum, ar saviem meitas uzņēmumiem pārvalda gandrīz 90% vairumtirdzniecības tirgus un vairāk nekā 70% aptieku tirgus. Igaunijas Konkurences pārvalde ir veikusi vairākus mēģinājumus iejaukties, bet tie bijuši neveiksmīgi. Pagājušajā gadā, ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas 2009.gada 19.maija spriedumu, Latvijas piemēru un Igaunijas Konkurences pārvaldes ieteikumus, Igaunijā tika daudz diskutēts par konkurences situācijas izmaiņām.
Pieņemot, ka divi galvenie ierobežojošu noteikumu atcelšanas mērķi ir konkurences palielināšana un izvairīšanās no cenu pieauguma, pētījumi nesniedz pierādījumus, ka, atceļot ierobežojumus, šie mērķi būtu sasniegti. Integrētais lieltirgotāju un aptieku tirgus izdara spiedienu uz zāļu reģistrācijas apliecību īpašniekiem. Lai kompensētu atlaides tālākpārdevējiem, viņi ir spiesti palielināt zāļu cenas. Vairāki preparāti Igaunijas tirgū vairs nav pieejami pārāk koncentrētā tirgus dēļ.
„Ņemot vērā Igaunijas pieredzi ar ierobežojošu noteikumu atcelšanu, mēs varam apliecināt, ka īpašumtiesību liberalizācija ar vislielāko varbūtību izraisa zāļu lieltirgotāju vertikālu integrāciju. Igaunijas pieredze liecina, ka tā rezultātā farmaceitiem jāīsteno īpašnieku noteiktie mērķi, kas ietver atsevišķu preparātu "pārdošanas veicināšanu", noteiktu apgrozījuma mērķu sasniegšanu, aptieku koncentrēšanos pilsētās un "peļņu nenesošo" lauku aptieku slēgšanu,” sacīts vēstulē.
Igaunijas Farmaceitu biedrība ir pārliecināta, ka likumdošanas normas, kas nosaka, ka aptieka drīkst piederēt tikai kvalificētam farmaceitam, saglabāšana ir pamatota. Igaunijas farmaceiti aicina Latvijas Republikas Saeimu saglabāt esošo likuma redakciju.