Šodien Latvijas uzņēmēju un darbinieku organizācijas nosūtījušas aicinājumu Saeimai un valsts amatpersonām, kurā lūdz nodrošināt valdības stabilitāti līdz 10. Saeimas vēlēšanām.
Aicinājumu parakstījuši LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāji.
Atklātā vēstule ar aicinājumu nosūtīta Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS), Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL) un Saeimas deputātiem.
"Patreizējā situācijā ir vitāli nepieciešama valdības stabilitāte, jo no kvalitatīvas šo uzdevumu realizācijas būs atkarīga ne tikai ekonomikas stabilizācija un izaugsmes perspektīva nākotnē, bet arī Latvijas reputācija starptautiskās sabiedrībā un finanšu institūcijās," uzsver LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.
Aicinājumā norādīts, ka politisko partiju rīcība nerada pārliecību par to, ka līdz 10.Saeimas vēlēšanām valstī tiks nodrošināta politiskā un ekonomiskā stabilitāte, kā arī neesot skaidrs, vai visi spēki tiks veltīti tautsaimniecības atveseļošanai un iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai.
Vēstules autori raksta, ka nepārtrauktā valdības stabilitātes apdraudēšana un atsevišķu ministru "krēslu šūpošana" neļaujot ticēt tam, ka tuvākajos gados Latvijā varētu sagaidīt krīzes pārvarēšanu.
Kā ziņots, Saeimas prezidijs 10.jūnija sēdes darba kārtībā iekļāvis lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL).
Kā noskaidroja aģentūra LETA, ceturtdien Saeimas sēdē varētu nepiedalīties viens koalīcijas un viens opozīcijas deputāts, kuriem paredzēts doties komandējumā, tāpēc balsojums solās būt līdzīgs un ir iespējams, ka Kampars zaudē amatu.
Kā ziņots, Latvijas uzņēmēji un uzņēmēju asociāciju pārstāvji atklātā vēstulē pauž satraukumu par centieniem atcelt no amata Kamparu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izpilddirektore Inese Cvetkova.
Vēstuli parakstījušie uzņēmēju un uzņēmēju asociāciju pārstāvji uzskata, ka mēģinājumi Kamparu atbrīvot no amata ir tikai uz sabiedrības interešu rēķina īstenota priekšvēlēšanu kampaņa.
Vēstuli parakstījuši Normunds Bergs (Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija), Guntis Strazds (Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija), Edgars Šīns (Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija), Kārlis Šenhofs (Latvijas poligrāfijas uzņēmumu asociācija), Vitālijs Skrīvelis (Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija), Andis Kārkliņš (Latvijas biogāzes asociācija), Juris Biķis (Latvijas kokrūpniecības federācija), Vilnis Rantiņš (Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija), Daumants Znatnajs (Latvijas biodegvielu asociācija), Viktors Puriņš (Latvijas Būvnieku asociācija), Edgars Vīgants (Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija), Juris Gulbis ("Lattelecom"), Uldis Mierkalns ("Pata AB"), Pēteris Šmidre (Latvijas telekomunikāciju asociācija), Jevgenijs Kisiels (Atjaunojamās enerģijas konfederācija), Juris Zvirbulis (Latvijas automoto biedrība LAMB), Aivars Žimants ("Pure Food"), Jānis Bertrāns ("Saldus MR"), Kitija Gitendorfa (Latvijas Tūrisma aģentu asociācija).
Ministrs savas darbības laikā ir sācis virkni uzņēmējdarbību veicinošu un atbalstāmu aktivitāšu, teikts atklātajā vēstulē. Piemēram, prioritāšu noteikšana vadošajām eksporta nozarēm pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē ir iezīmējusi skaidrus atskaites punktus ekonomiskās politikas kvalitātes un mērķtiecības vērtēšanai. Šī pieeja ļauj līdzšinējās haotiskās svaidīšanās vietā būvēt stratēģisku politiku.
"Kampara aktīvi virzītās likumdošanas izmaiņas ar mērķi veicināt mikrouzņēmumu veidošanu ir svarīgs simbolisks solis, kura jēga ir pateikt visiem Latvijas iedzīvotājiem - katram no mums ir iespēja izmēģināt sevi uzņēmējdarbībā, mūsu ceļš uz labklājību ved caur iniciatīvu, izdomu un rūpīgu darbu," norāda vēstules autori.
Ministra panākumu vidū vēstules autori min struktūrfondu novirzīšanu projektiem, kuri dod strauju atdevi pieaugoša eksporta veidā, kas ir galvenais sekmīgas Latvijas tautsaimniecības attīstības priekšnosacījums. Pēc gadiem ilgušas runāšanas pērnā gada jūnijā tika iedarbināta eksporta maksājumu garantiju programma.
Ekonomikas ministrija patlaban aktīvi strādā pie tā, lai valsts politiku atjaunojamo energoresursu jomā noliktu uz racionāliem pamatiem, izveidojot sistēmu, kas pakļauj šīs nozares investorus tirgus disciplīnai. "Esam spiesti konstatēt, ka viens no motīviem, kas virza centienus atcelt ministru no amata, varētu būt vēlme apturēt šo procesu," teikts vēstulē.
Tautsaimniecība ir sākusi augšupejas ceļu, aktuālākie dati liecina, ka 2010.gada otrajā ceturksnī iekšzemes pieauguma temps paātrinās. Līdzās klasiskajiem makroekonomiskajiem indikatoriem - bezdarbs, eksports, naudas masas pieaugums - par to liecina arī tādas netiešās pazīmes kā elektrības patēriņš, reklāmu apjoms medijos. Pašreizējām tendencēm turpinoties, tiks pārspēta patlaban oficiālajos attīstības scenārijos iezīmētā ekonomikas dinamikas līkne.
"Latvijas sabiedrība vēlas, lai krīzes pārvarēšana notiktu straujāk. Taču ir jāsaprot, ka valdības ekonomiskās politikas rezultāti pilnībā izpaužas tikai vairāku gadu laikā. Mēs tikko esam pārdzīvojuši 2005.gadā un 2006.gadā pieļauto rupjo politikas kļūdu radīto grūtību smagāko posmu. To sekas turpinās izpausties vēl vairākus gadus. Galvenie rezultāti valdības pašreiz paveiktajiem darbiem būs jūtami tikai pēc vairākiem gadiem. Taču mums nav šaubu, ka patlaban īstenotās politikas virziens ir kopumā pareizs un tas ir jāturpina. Tāpēc mēs atbalstām Arta Kampara palikšanu ekonomikas ministra amatā," teikts atklātajā vēstulē.