Jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā jābūt iekļautām trīs galvenajām dimensijām - vienotai, kooperatīvai un savstarpēji papildinošai drošībai, otrdien Rīgā notiekošajā NATO Parlamentārās asamblejas plenārsesijā sacīja alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Attiecībā uz vienotās drošības dimensiju Rasmusens apliecināja, ka tās pamatā ir Vašingtonas līguma 5.pants, kura saglabāšana jaunajā stratēģiskajā koncepcijā bija arī būtiska Latvijai. "Neskaidrā pasaulē tas [Vašingtonas līguma 5.pants] ir viens no lielākajiem ieguvumiem. Tas ir ieguvums, kas mums ir jāsaglabā," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.
Tāpat viņš norādīja, ka attiecībā uz vienoto drošību NATO ir nepieciešams veidot efektīvu pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas savienotu gan ASV, gan Eiropas sistēmas, tādējādi aizsargājot lielāku teritoriju. Pēc Rasmusena teiktā, tas izmaksātu mazāk par 200 miljoniem eiro (140 miljoniem latu), kas būtu jāsedz alianses dalībvalstīm. Rasmusens noliedza, ka šāda pretraķešu aizsardzības sistēma varētu radīt problēmas NATO un Krievijas attiecībās. Pēc viņa teiktā, tieši otrādi, tā varētu tuvināt aliansi ar Maskavu. Pēc ģenerālsekretāra domām, patlaban NATO un Krievijas attiecības uzlabojas.
Vēlāk, atbildot uz parlamentāriešu jautājumiem, Rasmusens precizēja, ka 200 miljoni eiro ir papildu izmaksas, kas nepieciešamas pretraķešu aizsardzības sistēmas paplašināšanai tā, lai tā aizsargātu ne tikai karaspēkus, bet arī cilvēkus. "Kā mēs varam atļauties neaizsargāt 900 miljonus cilvēku?" retoriski vaicāja ģenerālsekretārs, atbildot uz deputātu bažām par lielajām sistēmas papildus izmaksām.
Attiecībā uz NATO stratēģijas sadarbības dimensiju Rasmusens uzsvēra nepieciešamību daudz ciešāk sadarboties ar partnervalstīm, kā arī veidot drošības dialogu ar Indiju un Ķīnu.
Savukārt attiecībā uz savstarpēji papildinošo drošības dimensiju NATO ģenerālsekretārs uzsvēra drošības ne tikai militāro, bet arī ekonomisko un sociālo raksturu, kas liek turpināt uzlabot sadarbību ar citām starptautiskajām organizācijām, piemēram, ANO, Eiropas Savienību un Pasaules Banku. "Mums ir jānodrošina, ka NATO ir gatava stāties pretī nākotnes izaicinājumiem," uzsvēra Rasmusens.
Pēc Rasmusena domām, minētie trīs principi - vienota, kooperatīva un savstarpēji papildinoša drošība, ir tie, uz kuriem iespējams veidot jaunu NATO, kas spētu stāties pretim jaunajiem izaicinājumiem.
Vienlaikus NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka NATO nepieciešami elastīgāki militārie spēki un ierobežotie organizācijas resursi ir efektīvāk jāpiesaista galvenajām prioritātēm.
Rasmusens arī apliecināja, ka NATO jaunajā stratēģiskajā koncepcijā tiks saglabāta alianses atvērto durvju politika. "Es varu apsolīt, ka NATO durvis būs atvērtas. Tas būs galvenais elements jaunajā NATO stratēģiskajā koncepcijā," viņš teica, uzsverot, ka alianses lēmumu par paplašināšanos nebūs iespējams ietekmēt nevienam ārpus dalībvalstu loka.
Tāpat viņš pauda pārliecību, ka NATO ir iespējams gūt rezultātus tās misijā Afganistānā. "Vai veiksme ir iespējama? Mana atbilde ir vienkārša - jā. Misija var būt veiksmīga," uzsvēra Rasmusens.
Vienlaikus viņš norādīja, ka misijā nepietiek cilvēku afgāņu spēku apmācību veikšanai. Viņš aicināja NATO parlamentāriešus, dodoties uz savām valstīm, skatīties, ko iespējams šī jautājuma labā darīt.
Rasmusens sacīja, ka jau patlaban ir redzami pirmie signāli, ka pašreizējā alianses stratēģija Afganistānā var darboties. Tomēr viņš atzina, ka vēl paies daudzi mēneši līdz tam brīdim, kad kļūs pilnībā skaidrs, ka šis process ir neatgriezenisks.
"Mēs paliksim šajā valstī [Afganistānā] tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai mēs pabeigtu darbu," uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.