Turpmāk pasēm derēs arī salonos izgatavotas fotogrāfijas

Valdība šodien pieņēma grozījumus Pasu noteikumos, kas cita starpā paredz, ka turpmāk pasē iekļaujamo personas sejas attēlu varēs iegūt, ne tikai fotografējot personu iesnieguma sagatavošanas laikā, bet arī ieskenējot pašas personas iesniegtu fotogrāfiju, kas izgatavota fotosalonā.

Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka palīgs preses un sabiedriskajos jautājumos Andrejs Rjabcevs, līdz ar to iedzīvotājiem tiks nodrošināta iespēja izvēlēties - fotografēties nodaļā uz vietas pieteikuma sagatavošanas laikā vai iepriekš iet pie fotogrāfa un izgatavot nepieciešamo fotogrāfiju fotodarbnīcā.

Jaunā kārtība gan nenozīmē, ka iedzīvotāji varēs iesniegt jebkādas fotogrāfijas. Pasu noteikumos norādītas detalizētas prasības fotogrāfijai un tajā redzamās personas attēlam, kas cita starpā paredz arī to, ka pieņemtas tiks tikai tās fotogrāfijas, kuras izgatavotas fotodarbnīcā, ko apliecina fotogrāfijas otrā pusē uzspiests darbnīcas zīmogs ar laika atzīmi, kad attēls ir uzņemts.

Tāpat saskaņā ar sagatavotajiem grozījumiem līdzīgu izvēli varēs izdarīt arī vecāki, kuri vēlēsies saņemt pasi savam bērnam, kurš jaunāks par 15 gadiem. Līdz šim, lai saņemtu pasi bērnam līdz piecu gadu vecumam, bija nepieciešams iesniegt fotosalonā izgatavotu bērna fotogrāfiju, taču turpmāk mazuļu fotografēšana varētu notikt arī uz vietas PMLP nodaļā, ja vecāki tā vēlēsies un ja būs iespējams bērnu nofotografēt. Tādējādi šiem vecākiem bērnu pases izgatavošanas izmaksas nedaudz samazināsies, jo vairs nebūs obligāti jādodas uz fotodarbnīcu un jāmaksā papildus par fotogrāfijas izgatavošanu.

PMLP gan cer uz sapratni no ļoti mazu bērnu vecāku puses, jo dažkārt nodaļā var būt apgrūtinoši uzņemt visām prasībām atbilstošu sejas attēlu tādiem mazuļiem, kuri paši neprot sēdēt vai nevar mierīgi nostāvēt. Šādos gadījumos pases izgatavošanai labprāt tiks pieņemtas fotodarbnīcā izgatavotas fotogrāfijas, sacīja Rjabcevs.

Latvijā

Jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Raimonds Pauls, būdams Kultūras ministrs, virzīja ideju par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Toreiz tam naudas nebija. Vēlāk, kamēr Rīgā meklēja citus risinājumus, tikmēr reģionos uzbūvētas jau četras augstvērtīgas zāles, bet galvaspilsētā tādas joprojām nav. Taču nu ir sākusies “Rīgas Filharmonijas” būvprojekta izstrāde. Kā nākotnē izskatīsies Kongresu nams, ko jau jāpierod saukt par “Rīgas Filharmoniju” skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais