"Strādājam, lai vienotos ar Eiropas Savienību (ES) par vīzu atcelšanu starp Krieviju un Šengenas līguma valstīm," atrodoties Latvijā NATO Parlamentārās asamblejas ietvaros un tiekoties ar tautiešiem Rīgas komercģimnāzijā, atklāja Krievijas vēstnieks NATO Dmitrijs Rogozins.
Jautāts, kad īsti šis režīms varētu tikt ieviests, D. Rogozins atzina, ka Eiropas Komisijai neesot pret to principiālu iebildumu un bezvīzu režīms varētu tikt ieviests pāris gados. Eiropa ir piesardzīga attiecībā uz Šengenas līguma darbības zonas paplašināšanu, ņemot vērā pēdējās paplašināšanās pieredzi, kad valstis pameta ļoti daudz iedzīvotāju no Rumānijas, Polijas, arī Baltijas, katrā ziņā iemesls atturībai nav potenciālā migrācija no Krievijas. "Briselē zina, ka Krievija nav migrācijas eksportētāja, tā importē migrantus. Tie, kas no Krievijas gribēja izbraukt, jau izbrauca, jauns imigrācijas vilnis no Krievijas netiek plānots," bilda D. Rogozins. Drīzāk vairāk izbraukt gribētāju ir no Latvijas, kā arī no Ukrainas, Baltkrievijas.
Arī attiecības ar NATO Krievija veidojot tā, lai Krieviju integrētu Eiropā. Citēts tika arī krievu rakstnieks Fjodors Dostojevskis, kurš sacījis, ka katram krievam esot divas identitātes: Krievijas un Eiropas.
Jautāts par Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera gaidāmo oficiālo vizīti Maskavā, D. Rogozins bilda, ka vērtīgi abām pusēm būtu, ja tā būtu piepildīta un sekmētu neatgriezeniskas izmaiņas. "Ceru, ka līdz tam nobriedīs faktori, kas vizītei ļaus būt veiksmīgai," bilda D. Rogozins.
Vēstnieks, kas iepriekš nesaudzīgi bija kritizējis Latvijas nepilsoņu, mazākumtautību izglītības politiku un kuram bija liegta iebraukšana Latvijā, kurš bija arī "Krievu skolu aizstāvības štāba" atbalstītājs (un palīgs vienam no vadītājiem – Aleksandram Kazakovam, kurš 2004. gadā tika izraidīts no Latvijas), savos izteikumos šoreiz bija mērenāks un kritiku aizvietoja ar aicinājumiem uzlabot Latvijas un Krievijas attiecības, ko var izdarīt, noņemot Latvijā iekšējo etnisko spriedzi, savukārt Krievijai nevis kaut kas jāgaida, bet jāpiedāvā ekonomiskās, sociālās attiecības, kontakti. Tautiešu problēmas ārpus Krievijas D. Rogozins skatīja caur vēstures prizmu, Padomu Savienības izveidošanos un sabrukumu, arī Latvijā konfliktus, kas ir vēsturiski, varot izbeigt ar labu gribu, tomēr "arī juridiski vajadzētu tādus pamatus, lai katrs justos kā savas valsts patriots, lai tie neatgrūstu cilvēkus no valsts". Latviju, tāpat kā Krieviju, neapdraudot vis kāds ārējais ienaidnieks, bet zemā dzimstība, bet kopējā NATO rūpe esot trešo valstu teroristiskās organizācijas.
Salīdzinoši kareivīgāks bija tikšanās vadītājs, PCTVL Saeimas deputāts Jakovs Pliners, kurš centās pasākumu kapitalizēt politiskiem mērķiem.
Politiķu galvās esot jānotiek lūzumam, bet iniciatīvām jānāk no apakšas, izglītības jomā – no profesināļu kontaktiem. Rīgas komercģimnāzijas direktore Tatjana Strautmane D. Rogozinam pasniedza paziņojumu, kurā pausta vēlme skolā, kas ir ar latviešu mācību valodu, ieviest krievu plūsmas vienu vai pāris klases, kā arī apmācīt apkārtējos rajona iedzīvotājus naturalizācijas eksāmeniem. "Mums skolā mācās daudz krievu skolēnu, mēs viņus pārlatviskojam. Mēs varētu piedāvāt mācības pēc mazākumtautību izglītības programmas," Neatkarīgajai stāstīja T. Strautmane. Iespējams, tas ir direktores izmisuma solis, jo Rīgas dome nolēmusi skolu no nākamā mācību gada slēgt jeb "reorganizēt", ko skola pārsūdzējusi Administratīvajā tiesā, bet ar Saskaņas centra politiķiem skolas vadībai nav izdevies rast kopīgu valodu.