Visu valsts funkciju izvērtēšanas un samazināšanas rezultātā kopējā ekonomija, salīdzinot šā gada sākumu ar 2009.gada janvāri, ir vairāk nekā 700 miljoni latu, šodien intervijā "Neatkarīgajai" norāda Valsts kancelejas (VK) vadītāja Gunta Veismane.
"Diemžēl ekonomiskās krīzes diktētie nepieciešamie valsts izdevumu samazinājumi ir daudz dramatiskāki, nekā var nodrošināt ar funkciju optimizāciju un strukturālajām reformām pārvaldē. Es nepiekristu, ka kaut kas ir vienkārši pārkrauts uz pašvaldībām – patiesībā samazinājumi centrālajā pārvaldē ir lielāki," intervijā saka Veismane.
No funkciju deleģēšanas ietaupīti vairāk nekā pieci miljoni, atsakoties no nevajadzīgām funkcijām - vairāk nekā 40 miljoni, bet atlikusī summa vairāk nekā 650 miljonu apmērā iegūta no funkciju optimizēšanas, reorganizējot valsts pārvaldes iestādes un veicot citas kvalitatīvas izmaiņas.
"Uz šā gada sākumu valsts tiešajā pārvaldē pastāvēja 39 valsts aģentūras. Salīdzinot ar 2009. gada 1. anvāri, aģentūru skaits samazināts uz pusi. Kopējais ministrijām padoto iestāžu skaits ir samazinājies par trešdaļu – no 148 iestādēm līdz 97 iestādēm. Par 12 200 samazināts ministriju centrālajos aparātos un valsts aģentūrās nodarbināto skaits. Ir samazināts dažādu birokrātisko šķēršļu, kontroļu skaits – tas nozīmē arī biznesa vides uzlabošanu," ietaupījumus uzskaita Veismane.
Būtiski samazinājumi esot veikti arī Valsts kancelejā. Ir mainīta Valsts kancelejas struktūru - likvidēta viena pastāvīga nodaļa un viens departaments, bet deviņas nodaļas sapludinātas departamentos, koncentrējot funkciju izpildi un mazinot vadītāju skaitu.
Šajā laikā VK daļēji pārņēmusi Valsts civildienesta pārvaldes funkcijas, kas samazinājis kopējās izmaksas un budžeta tēriņus funkciju izpildei. Pēdējā gada laikā gandrīz uz pusi sarucis VK finansējums atlīdzībai - vidējā alga 2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gada sākumu, samazinājās par 370 latiem jeb 29%.
Pilnu interviju ar Guntu Veismani lasiet šodienas "Neatkarīgajā"
