Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) uzskata, ka Latvija nākotnē atsevišķos jautājumos varētu kļūt par Gruzijas lobiju Eiropas Savienībā (ES).
Pēc pirmās Latvijas-Gruzijas starpvaldību komisijas sēdes ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos Kampars uzsvēra, ka politiskās attiecības starp valstīm ir izveidotas ļoti labas un Latvija nākotnē varētu būt Gruzijas lobētāja ES tādos jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecības līgumiem vai Austrumu partnerību.
Politiķis pastāstīja, ka pirmajā sēdē tika runāts par dažādiem kopīgās sadarbības jautājumiem, īpaša uzmanība esot pievērsta investīciju aizsardzības jautājumiem.
Tāpat skatīti jautājumi par iespējamo sadarbību augsto tehnoloģiju, komunikāciju un vides jautājumos. Spriests arī par iespējām, kā nodrošināt dažādo standartizāciju savietojamību, piemēram, būvnormatīvu jomā.
"Ņemot vērā, ka šī bija pirmā sēde, tad tā bija pietiekami produktīva," sacīja Kampars, norādot, ka šāda veida komisiju galvenais mērķis ir attīstīt ekonomisko interešu pārstāvniecību un nodrošināt veiksmīgu vidi Latvijas uzņēmējiem, lai viņi varētu attīstīt savu biznesu šajā reģionā.
Gruzijas ekonomiskās attīstības ministra vietnieks Zurabs Alavidze sēdes laikā pauda atzinību par komisijas norisi un aicināja vēl vairāk pastiprināt sadarbību starp abām valstīm. Viņa skatījumā, plašas iespējas ir sadarbībai transporta, tūrisma un informācijas tehnoloģiju nozarēs.
Sēdes laikā tika parakstīts Ekonomikas ministrijas (EM) un Gruzijas Ekonomiskās attīstības ministrijas sadarbības memorands tūrisma jomā.
Starpvaldību komisijas laikā tika noslēgts līgums arī starp Latvijas nacionālo akreditācijas institūciju SIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" un Gruzijas apvienoto nacionālo akreditācijas institūciju "Gruzijas akreditācijas centrs" par sadarbību akreditācijas jomā.
Gruzīni esot izteikuši vēlmi nākamo Latvijas-Gruzijas starpvaldību komisijas sēdi rīkot pie sevis.
Starpvaldību komisijas Latvijas puses līdzpriekšsēdētājs ir Kampars, bet no Gruzijas puses - Alavidze.
Sēde notika Gruzijas premjerministra Nikoloza Gilauri Latvijas vizītes laikā.
Latvijas-Gruzijas starpvaldību komisija tika izveidota, lai nodrošinātu Latvijas un Gruzijas valdību parakstīto ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības līgumu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2008.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Gruziju sasniedza 14,7 miljonus eiro (10,29 miljonus latu), ierindojot Gruziju 57.vietā Latvijas tirdzniecības partneru starpā. Latvija uz Gruziju eksportēja preces par 6,9 miljoniem eiro (4,62 miljoniem latu), kas ir par 33,1% vairāk nekā 2007.gadā, bet no Gruzijas importēja preces par 3,3 miljoniem eiro (2,31 miljonu latu), kas ir par 2,9% vairāk nekā 2007.gadā.
Savukārt 2009.gada pirmajā pusgadā Latvija tirdzniecības apgrozījums ar Gruziju sasniedza 6,4 miljonus eiro (4,48 miljonus latu), ierindojot Gruziju 50.vietā Latvijas tirdzniecības partneru starpā. Latvija uz Gruziju eksportēja preces par 4,2 miljoniem eiro (2,94 miljoniem latu), kas ir par 17,6% mazāk nekā 2008.gada pirmajā pusgadā, bet no Gruzijas importēja preces par 2,2 miljoniem eiro (1,54 miljoniem latu), kas ir par 10% vairāk nekā 2008.gada pirmajā pusgadā.
Galvenās Latvijas eksporta preces uz Gruziju ir ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija, pārtikas rūpniecības produkti, mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, transporta līdzekļi, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi. Galvenās importa preces no Gruzijas ir pārtikas rūpniecības produkti, augu valsts produkti, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, transporta līdzekļi, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi.
Pēc Latvijas Bankas statistikas datiem, Gruzijas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā 2008.gadā bija 100 000 eiro (70 000 latu), kas Gruziju ierindoja 58.vietā ārvalstu investoru sarakstā. Savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Gruzijā 2008.gadā bija 200 000 eiro (140 000 latu), kas Gruziju ierindoja 35.vietā pēc Latvijas uzkrātām tiešajām investīcijām ārvalstīs.
Saskaņā ar "Lursoft" datiem Latvijā darbojas 50 uzņēmumi ar Gruzijas kapitālu.