Pret Jauno konservatīvo partiju (JKP) sociālajos tīklos jau esot izvērsta priekšvēlēšanu antikampaņa, kurā iesaistīta Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!" – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) izveidota tā dēvētā troļļu ferma. Ar tādiem Nacionālajai apvienībai veltītiem pārmetumiem klajā nākusi JKP līdere, bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".
"Sociālajos tīklos izskatās, ka līdzīgi kā "Saskaņa" arī Nacionālā apvienība ir izveidojusi tā saucamo troļļu fermu. Veselu tīklu ar profiliem, kuri izplata dažādas ķengas un apmelojošu informāciju. Es ceru, ka viņi nāks pie prāta un neizmantos šīs prokremliskās metodes politiskajā cīņā," raidījumam sacīja Strīķe. Tikmēr Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars pauž neizpratni par šādiem Strīķes izteikumiem. "Es nezinu, kas ir JKP troļļi. [...] Man nav troļļi, tā ir viņu aktualitāte."
Lai ievēlētu nākamo Saeimu, pilsoņi pie vēlēšanu runām dosies jau pēc pusgada. To, ka priekšvēlēšanu kampaņā, kas daļēji jau sākusies, tiks izmantoti arī netīri paņēmieni raidījumam prognozē paši politiķi.
Viena no jaunajām partijām, kam gan konkurējošo partiju politiķi, gan sociologi prognozē iekļūšanu nākamajā Saeimā, ir JKP. Politiskais spēks kā savu vēlēšanu tēmu numur viens izvirzījis cīņu pret korupciju. JKP premjera kandidāts būs Rīgas domes deputāts Jānis Bordāns. Vēlēšanās kandidēs arī Strīķe un cits bijušais korupcijas apkarotājs Juris Jurašs. Partijas izveidotājs Bordāns agrāk bija saistīts ar Nacionālo apvienību, tāpēc izskan prognoze, ka daļa no tradicionālajiem VL-TB/LNNK vēlētājiem šoreiz dos priekšroku JKP, kā tas notika Rīgas domes vēlēšanās.
Tikmēr NA par sarakstu līderiem un premjera amata kandidātiem vēl lemj, bet lielus pārsteigumus nesola. Par spīti pieaugošajai konkurencei un pieticīgajiem rezultātiem Rīgas domes vēlēšanās partijas vadītājs Dzintars pauž pārliecību, ka politiskajam spēkam izdosies palielināt pārstāvniecību Saeimā. „Mums tādā ziņā ir ļoti vienkārši, ka mums nav jāmeklē jauna identitāte uz katrām Saeimas vēlēšanām," sacīja Dzintars.
Lai gan reitingu līderis ir krievvalodīgā elektorāta atbalstītā "Saskaņa", partija piedzīvo grūtus laikus, jo visas lielākās partijas paziņojušas, ka kopā ar "Saskaņu" valdību neveidos nekad. Tāpat pret "Saskaņu" aktīvi pozicionējas Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienība. „Mēs neejam uz ielām, mēs nekūdām cilvēkus, jo sabiedrība jau tā ir dusmīga par daudzām lietām. Sabiedrībā dusmu līmenis ir liels," uzskata "Saskaņas" priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs.
Uzvarēt visus, ieskaitot "Saskaņu", šajās vēlēšanās gatavojas pagaidām otrais populārākās politiskais spēks - premjera Māra Kučisnka pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). ZZS pagaidām ir vienīgā partija, kas jau nosaukusi savus pirmos numurus visos piecos vēlēšanu apgabalos. Tie būs premjers Kučinskis, kā arī Gundars Daudze, Augusts Brigmanis, Jānis Dūklavs un Dana Reizniece-Ozola. Premjera amatam politiskais spēks vairs nevirzīs Aivaru Lembergu. Vienlaikus Zaļās partijas kongresā jau izskanēja bažas, ka jaunie politiskie spēki varētu būt tik ļoti noskaņoti pret ZZS, ka nākamo valdību izveidot būs sarežģīti.
Tikmēr jauno spēku nišā grūtības piedzīvo partija "Kustība Par". Tā nolēmusi vēlēšanās veidot kopīgu apvienību ar partiju "Latvijas Attīstībai", kas politikā ir jau kādu laiku. "Kustības Par" dibināšanai savulaik bija pievērsta pastiprināta uzmanība, jo tai pievienojās arī vairāki Saeimas deputāti, kuri bija atšķēlušies no "Vienotības". Taču tagad deputāti Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Aleksejs Loskutovs un Andris Judins izstājušies no "Par", lai varētu turpināt darboties "Vienotības" frakcijā.
Čigāne, Loskutovs, Dālderis un Judins atpakaļ "Vienotība" nestāsies, taču vēlēšanu sarakstos viņiem vieta vārētu atrasties, ja paši deputāti izteiks šādu vēlmi, saka "Vienotības" frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri. „Dzīvē tā notiek - ka cilvēks šķiras ar savu sievu, un atkal apprecas un atkal dzīvo laimīgi un veiksmīgi." Tāpat kā iepriekšējās vēlēšanās "Vienotība" startēs kopā ar četrām vai piecām reģionu partijām. Par vēlēšanu sarakstu līderiem vēl notiek diskusijas, taču pārsteigumu nebūs, jo kandidēs tie paši politiķi, kuri Saeimā, valdībā un pašvaldībās darbojas jau pašlaik.
Pie partijas identitātes maiņas strādā Artusa Kaimiņa savulaik dibinātā „KPVLV". Tajā nesen kā iecelti divi līdzpriekšsēdētāji, lai demonstrētu, ka "KPVLV" nav viena cilvēka partija. Par saviem tālākajiem plāniem politikā vēl nav paziņojusi partijas "No sirds Latvijai" līdere Inguna Sudraba, kuras vadītā politiskā spēka frakcija Saeimā izšķīda. Ne tās vieglākās dienas pienākušas arī Latvijas Reģionu apvienībai, kas cīnās ar atpazīstamu līderu deficītu.
13. Saeimas vēlēšanas notiks 6. oktobrī.
info
Uzzini pirmais
kas interesants noticis Latvijā un pasaulē,
pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā