Esošajā situācijā visas alianses iekšienē ir jādomā par turpmākās enerģētiskās politikas maiņu, šodien NATO Rīgas sesijas laikā notiekošajā drošības un tehnoloģiju komitejas sēdē norādīja Francijas parlamenta deputāts Filips Vitels.
Uzstājoties ar ziņojumu par ilgtspējīgas alianses enerģētikas stratēģiju, Vitels uzsvēra, ka ir nepieciešams pārskatīt mūsu turpmāko enerģētisko politiku, palielinot enerģētiskās piegādes diversifikācijas iespējas, kā arī pievēršoties fosilajai enerģijas attīstībai un aktīvākai apguvei. Šie ir jautājumi, kuriem turpmāk būtu jāpievērš aizvien lielāka nozīme.
Kā vēl viens virziens būtu CO2 izmešu samazināšana un enerģētikas maksimāli efektīva izmantošana. Pēc Vitela domām, aliansei ir jāpārskata enerģijas patēriņa efektivitāte, piemēram, degvielas izlietojums, transporta plūsmas, ēku siltināšana utt.
Tāpat valdībām daudz aktīvāk būtu jāstrādā videi draudzīgu tehnoloģiju virzienā, lai gan dārgi attīstāma ir vēja, vai arī paisuma un bēguma radītā enerģija. Savukārt naftas ieguves apjomu palielināšana šelfa joslās sevī nes daudz riskus videi un ir arī salīdzinoši dārga.
Vēl viens no attīstāmajiem virzieniem varētu būt kodolenerģijas iespēju aktīvāka izmantošana, kura videi radot daudz mazāku piesārņojumu. Daudzas valstis jau patlaban ir izvēlējošās šo ceļu, protams, strikti nodalot enerģijas ražošanu no iespējama kodolmateriāla radīšanu ieročiem.
Vitels klātesošajiem uzsvēra, ka enerģētiskās drošības kontekstā būtiska ir arī NATO loma kam jāsasaista enerģijas apgāde, drošība un apkārtējās vides kvalitāte. Aliansei ir būtiska loma, lai savestu kopā un apvienotu, piemēram, Eiropas un Ziemeļamerikas enerģijas ražotājus, uzskata Vitels.
Pēc viņa domām, sākotnēji valstu politiskajā līmenī gan būtu nepieciešams izveidot kopīgu energopolitiku Eiropas un ASV mērogā un pēc tam to pielāgot aliansē, kurai būtu jānodrošina šīs sistēmas infrastruktūras aizsardzība, piemēram, jāpasargā gāzvedēji kuģi no pirātu uzbrukumiem.