Ārlietu ministram Aivim Ronim šodien NATO Parlamentārās asamblejas Politiskās komitejas sēdē nācās atbildēt uz Krievijas Valsts domes vicespīkera un Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līdera Vladimira Žirnovska jautājumiem, tostarp par nepieciešamību pēc Vašingtonas līguma 5.panta.
Pēc Latvijas ārlietu ministra uzrunas par mūsu valsts ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm sekoja vairāki Žirnovska jautājumi. Odiozais Krievijas politiķis prasīja Ronim skaidrot, kādēļ vispār NATO ir nepieciešams Vašingtonas līguma 5.pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm. Pēc Žirinovska domām, šis pants nevis kādu aizsargā, bet gan var novest pie bruņota konflikta.
Tāpat Žirnovskis aicināja samazināt alianses atvēlētos līdzekļus misijai Afganistānā un kā otro valodu Latvijā ieviest krievu valodu. Kaimiņvalsts domes vicespīkers arī pauda neizpratni, ka NATO PA sesijā krievu valoda nav ieviesta kā viena no darba valodām. "Visa Latvija runā krieviski, bet vai visa Latvija var runāt angliski?" uzsvēra Žirinovskis.
Ronis gan neatbildēja uz visiem Žirinovska jautājumiem, diplomātiski ignorējot piezīmes par krievu valodas lomu Latvijā un NATO PA sesijā.
Latvijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Vašingtonas līguma 5.pants ir nosargājis Eiropu no iesaistīšanās karā ar tās iepriekšējo aukstā kara laika pretinieku. "Tas ir palīdzējis NATO, un tieši šī panta dēļ pēdējos 20 gados mēs esam pieredzējuši Eiropas integrācijas kustību. Šis pants ir NATO stūrakmens," sacīja Ronis.
Tāpat viņš norādīja, ka jau Latvijas un Krievijas prezidenti atzīmējuši ceļu uz pušu attiecību uzlabošanu. Pēc Roņa teiktā, Latvija atbalsta NATO un Eiropas Savienības attiecību stiprināšanu ar Krieviju un novērtē, ka vairāki Krievijas politiķi nosodījuši staļinisma laika noziegumus.
Kopumā savā uzrunā Ronis uzsvēra, ka Latvijai dalība NATO ļauj skatīties arī ārpus reģiona un līdzdarboties kā miera nodrošinātājiem citviet pasaulē. Ministrs norādīja, ka jaunā alianses stratēģiskā koncepta mērķis ir radīt uzticību sabiedrotajiem, attīstīt alianses spējas stāties pretim draudiem un nostiprināt partneru iesaisti.
Ārlietu ministrs augstu novērtēja priekšlikumos jaunajai stratēģijai ietvertās rekomendācijas iepretim jaunajiem draudiem un pārbaudījumiem - kiberuzbrukumiem, terorismam, masu iznīcināšanas ieroču izplatībai u.c.
"Neviena valsts nevar stāties pretim šiem draudiem viena. Latvija var tikt galā ar jaunajiem draudiem, tikai pateicoties kolektīvajai aizsardzībai," uzsvēra Ronis.
Tāpat viņš pauda cerību, ka aizvien lielāks skaits ISAF valstu izmantos tās priekšrocības, ko dod tranzīta ceļš caur Rīgu uz Afganistānu. Turklāt tiks izmantots arī tranzīta ceļš no Afganistānas uz Eiropu caur Rīgu.
Ārlietu ministrs arī atkātoti pauda Latvijas pozīciju par nepieciešamību NATO nodrošināt alianses atvērto durvju politikas turpināšanu.