Saeimas Budžeta un finanšu komisija nolēmusi virzīt Saeimai lēmumprojektu par četru Latvijas Bankas (LB) padomes locekļu ievēlēšanu amatā. Tiesa, komisija to definēja kā tehnisku lēmumu, pati nevērtējot katru no izvirzītajiem kandidātiem un atstājot politisko izšķiršanos Saeimas ziņā.
Deputāti vienojās, ka Saeimas komisija sagatavos lēmumprojektu, bet lēmumu pieņems Saeima, aizklāti balsojot par katru no kandidātiem. Ar savu nevēlēšanos analizēt katru no kandidātiem Saeimas Budžeta un finanšu komisija iezīmēja to, cik šis jautājums ir politiski sensitīvs. Vairāki komisijas deputāti vairākkārt vēlējās precizēt lēmumprojekta virzīšanas tehnisko raksturu, kliedējot savas bažas, ka masu informācijas līdzekļos parādīsies informācija, ka komisija pēc būtības atbalsta padomes locekļu ievēlēšanu.
Kā vēstīts, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs darbam padomē virza trīs līdzšinējos padomes locekļus – Leonīdu Grisenko, Arvilu Sautiņu un Aivaru Skopiņu, kā arī LB konsultantu juridiskajos jautājumos Pēteri Putniņu. 2. jūlijā četriem no astoņiem LB padomes locekļiem beigsies sešu gadu pilnvaru termiņš. Centrālās bankas padomē strādā arī I. Rimšēvičs, viņa vietnieks Andris Ruselis, Vita Pilsuma un Valentīna Zeile.
Saeimas opozīcija rosinājusi neskatīt parlamentā LB padomes locekļu apstiprināšanu amatos tik ilgi, kamēr nav saņemts LB prezidenta I. Rimšēviča skaidrojums par vairākiem jautājumiem. Bankas prezidentam adresētajā vēstulē, kuru parakstījusi Tautas partija, LPP/LC un Saskaņas centrs, politiķi lūdz skaidrot, kādēļ bankai nepieciešama tik liela padome, kurā strādā astoņi locekļi, kas turklāt saņemot vairākus tūkstošus lielas algas. Tāpat deputāti vēlas noskaidrot, kādas ir katra padomes locekļa funkcijas un pēc kādiem profesionālajiem kritērijiem tiek izraudzīts padomes sastāvs. Politiķi vēlas noskaidrot, cik padomes sēdes ir notikušas 2009. gadā un kādus pasākumus LB un tās padomes locekļi veikuši, lai sasniegtu likumā noteikto mērķi – saglabāt cenu stabilitāti.