Saeimā nav atbalsta visu Latvijas Bankas padomes locekļu ievēlēšanai

Saeimā nav vienprātīga atbalsta izvirzīto Latvijas Bankas (LB) padomes locekļu ievēlēšanai amatā, šodien pēc Saeimas frakciju sēdēm informēja to pārstāvji.

Opozīcijā esošā Tautas partija (TP) aicina izvērtēt iespējas sašaurināt padomes locekļu skaitu, žurnālistiem atklāja partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle. Viņš norādīja, ka padomes locekļi ir dāsni atalgoti, tādēļ vajadzētu izvērtēt to kompetences.

Pret padomes locekļu ievēlēšanu ir cita opozīcijā esošā frakcija "Saskaņas centrs" (SC), kura uzskata, ka padomes locekļi saņem pārāk lielu atalgojumu un neesot zināmas viņu kompetences.

Sākotnēji pret padomes locekļu iecelšanu amatos bija arī koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuras frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis žurnālistiem sacīja, ka frakcija balsos pret, taču pēc neilga brīža, šo jautājumu izskatot koalīcijas partiju kopsēdē, Brigmanis aģentūrai LETA norādīja, ka partija ir par stabilu valdības darbu un atbalstīs padomes locekļu ievēlēšanu, kandidātus vēl sīkāk vērtējot. Taču jau šobrīd esot skaidrs, ka partija balsos pret LB konsultantu juridiskajos jautājumos Pēteri Putniņu, kura vārds presē ticis saistīts ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Brigmanis norādīja, ka ZZS balsos pret Putniņu, lai izbeigtu spekulācijas.

Par izvirzītajiem LB padomes locekļiem būs apvienību "Vienotība" veidojošās partijas, un, kā žurnālistiem norādīja partijas "Jaunais laiks" (JL) frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, neievēlot nevienu no padomes locekļiem, LB kļūst rīcībnespējīga, tādēļ deputātiem ir jāievēl vismaz viens padomes loceklis.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē uzrunājot Saeimas deputātus, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra, ka pēdējo 20 gadu laikā Latvijas Bankas padomē strādājuši profesionāli, neatkarīgi locekļi, kas nav bijuši saistīti ar nevienu politisko partiju vai spēku, cilvēki, kas labi pārzina savu atbildības jomu.

Bankas prezidents deputātus informēja, ka četriem padomes locekļiem 2.jūlijā beigsies pilnvaru termiņš, taču Harijs Bušs ir sasniedzis pensijas vecumu, tāpēc nevēlējās atkārtoti kandidēt, un viņa vietā tiek virzīts Latvijas Bankas konsultants juridiskajos jautājumos Pēteris Putniņš.

Kā stāstīja Rimšēvičs, katrs no padomes locekļiem atbild par kādu konkrētu jomu un ir pierādījis sevi kā profesionāli. "Latvijas Banka pēdējā laikā strādājusi ļoti saspringti, pieņemti svarīgi lēmumi," uzsvēra centrālās bankas prezidents.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, pēc kādiem kritērijiem bankas prezidents izvēlas kandidātus, viņš uzsvēra, ka pirmais kritērijs izvēlei ir kandidāta profesionalitāte konkrētā atbildības laukā, tāpēc padomē nestrādā tikai ekonomisti, bet gan cilvēki ar dažādiem izglītības grādiem.

Pagaidām Rimšēvičs neredz nepieciešamību samazināt Latvijas Bankas padomes locekļu skaitu, bet viņš pieļāva, ka, ja Latvijā tiktu ieviests eiro, nāktos domāt par jauna Latvijas Bankas likuma rakstīšanu un, iespējams, padomes locekļu skaita samazināšanu.

Leonīds Gricenko, kurš darbam Latvijas Bankas padomē tiek virzīts atkārtoti, pauda apņemšanos godprātīgi turpināt savu darbu un rūpēties par naudas drošības jautājumiem.

Savukārt no jauna virzītais amata kandidāts Putniņš apliecināja, ka ievēlēšanas gadījumā apturēs savas zvērināta advokāta pilnvaras. Pēc viņa teiktā, viņa atbildības joma varētu būt kapitāla tirgus makroekonomiskā uzraudzība, kā arī sadarbības jautājumi ar Eiropas Savienību un Eiropas Centrālo banku.

Rimšēvičs norādīja, ka Latvijas Banka pārvalda 3,5 miljardu latu rezerves, tāpēc Putniņa pieredze būšot ļoti nepieciešama, lai pieskatītu un uzraudzītu šos līgumus par rezervju pārvaldīšanu.

Patlaban Latvijas Banka viņam nav pastāvīgā darba vieta, bet viņam ir līgums ar banku par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Putniņš pieļāva, ka pēc viņa ievēlēšanas jaunu līgumu par juridisko pakalpojumu sniegšanu Latvijas Bankai nevajadzēs slēgt, kas nozīmēs, ka varēs ietaupīt arī kādus līdzekļus.

Atkārtoti amatam virzītais padomes loceklis Arvils Sautiņš, uzrunājot deputātus, stāstīja, ka viņa atbildība ir statistikas joma un sadarbība ar statistikas institūcijām Latvijā un arī ārpus tās.

Aivars Skopiņš, kurš arī tiek atkārtoti virzīts apstiprināšanai amatā, sacīja, ka jāuzlabo Latvijas Bankas komunikācija gan iekšēji, gan ar sabiedrību. Arī Rimšēvičs atzina, ka ir iespējas uzlabot komunikāciju, skaidrojot atsevišķus jautājumus detalizētāk.

Deputāti interesējās arī par bankas darbinieku atalgojumu. Rimšēvičs skaidroja, ka Latvijas Bankas darbinieku algām jābūt konkurētspējīgām, lai cilvēki būtu motivēti strādāt un banka varētu saglabāt savus speciālistus. "Ja algas tiktu pielīdzinātas pārvaldes sektoram, tad Latvijas Banka būtu iznīcināta," norādīja bankas prezidents.

Rimšēvičs atzina, ka Latvijas Banka varētu iegūt arī vēl labākus un profesionālākus cilvēkus darbam padomē, taču tad arī viņu atalgojums būtu ievērojami augstāks. Viņa skatījumā, pašreizējie kandidāti ir labākie pašlaik iespējamie, jo viņi jau iepazinuši Latvijas Bankas darbu un vidi, kā arī pierādījuši sevi kā profesionāļus.

Saskaņā ar likumu Latvijas Bankas padomes locekļus izvirza bankas prezidents, un 2.jūlijā četriem bankas padomes locekļiem beidzas pilnvaras.

Bankas padomes loceklis tiek iecelts amatā uz sešu gadu pilnvaru termiņu.

Latvijas Bankas padome pieņem lēmumus bankas vārdā un ir bankas augstākā lēmējinstitūcija, kas, kolektīvi lemjot un tādējādi mazinot vienpersoniskas lemšanas riskus, izdod ārējos un iekšējos normatīvos aktus. Tā nosaka vispārējo naudas politiku, LB aktīvo un pasīvo operāciju procentu likmes, kā arī pieņem visus lēmumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu naudas politikas praktisko īstenošanu saskaņā ar likumu.

Bankas padome arī izskata un apstiprina bankas gada budžetu, nosakot, ka visi bankas izdevumi sedzami no bankas ieņēmumiem.

Par bankas padomes darba sekmīgu organizāciju atbildīgs ir centrālās bankas prezidents.