Aizsardzības ministrija (AM) sākusi nākamā gada budžeta apspriešanu, tomēr pašlaik vienīgais konkrētais skaitlis, ko tā nosauc, ir vēlamā budžeta attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP).
Šobrīd tiek spriests par AM budžetu turpmākajiem četriem gadiem, jo šajā ministrijā nav iespējama īstermiņa plānošana. "Mums ir jābūt pionieriem, jo mūsu budžeta stāvoklis ir viens no katastrofālākajiem. Nākamgad tam vajadzētu būt 1,3 procentiem no IKP," saka aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis. Pašreizējais budžets ir 1,13 procenti no IKP.
Aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS) jau izteicies, ka Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienības īstenotajās starptautiskajās operācijās arī turpmāk būs viena no aizsardzības nozares prioritātēm. Tas nozīmē, ka jāturpina misija Afganistānā, kas gan būs politisks lēmums un atkarīgs no ASV nostājas. Pašlaik šis karš izmaksā apmēram 14 miljonus latu gadā, atsaucoties uz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Jura Maklakova sacīto. AM Krīzes vadības departamenta direktors Jānis Garisons žurnālā Tēvijas Sargs 2009. gada decembrī rakstīja, ka Afganistānas prezidents Hamīds Karzajī atzinis – starptautiskais atbalsts būs nepieciešams līdz pat 2024. gadam. ASV prezidents Baraks Obama šoziem solīja karaspēku izvest jau 2011. gadā. Latvijai diez vai būs iespējams tāds militārā budžeta palielinājums, lai tāpat kā līdz šim varētu kāpināt izmaksas karavīru uzturēšanai Afganistānā. Piemēram, 2007. gadā šī misija izmaksāja 2,62 miljonus latu, bet 2008. gadā – jau nepilnus 8 miljonus latu.
"Pašlaik tiek runāts par budžeta aprisēm un galvenais fokuss ir uz četru gadu budžeta plānošanas termiņu," informē A. Rikveilis. Viņš saka – karavīru apmācības nevar saplānot gadu uz priekšu, jo jāzina, kādiem mērķiem būs nepieciešamas iegūtās zināšanas. Piemēram, jūnija sākumā notiks starptautiskās jūras spēku mācības BALTOPS ar mērķi uzlabot kuģošanas drošību Baltijas jūrā. A. Rikveilis uzskaita trīs budžeta veidošanas pamatprincipus: ikdienas vajadzības, rezervju veidošana un ilgtermiņa saistības. Neatkarīgā jau rakstīja, ka NBS sākuši tērēt valsts aizsardzības rezerves, jo līdzekļu trūkuma dēļ vairs nav citas izejas. Taču skaidrs, ka nāksies atrast finansējumu, lai izlietotās rezerves atjaunotu. "Ilgtermiņa saistības ir svarīgākais jautājums nākamā gada kontekstā. Mēs iepriekšējos gados atslogojām valsts budžetu, cik varējām, bet saņemam signālus, ka nākamgad [finansiālo saistību partneri] atlaides nav gatavi dot," saka A. Rikveilis. Viņš pašlaik nevēlas precizēt summu, kādu AM vajadzēs samaksāt par dažādām uz diviem gadiem atliktām saistībām, bet vismaz aprīlī I. Lieģis minēja 20 miljonus latu. "Tad, ja budžets nemainās, ilgtermiņa saistībām naudas mums nav," rezumē viņa biroja vadītājs. Panākta vienošanās, ka līdz 2013. gadam ir atlikts Latvijas maksājums par Nīderlandē iepirktajiem kara kuģiem, kas divu gadu periodā nozīmē 16 miljonus eiro.