Jautājumu par Latvijas Bankas četru padomes locekļu apstiprināšanu amatā bija plānots virzīt izskatīšanai 3.jūlija Saeimas plenārsēdē, taču Tautas partijas valde lūgusi šī jautājuma izskatīšanu pagaidām atlikt, lai Saeimas frakcijas varētu tikties ar padomes kandidātiem.
Tautas partijas valdes gribu šodien sēdē pauda Kārlis Leiškalns (TP), kurš gan pats atzina, ka, ja būtu viņa vaļa, viņš jau šodien pieņemtu lēmumu.
Šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēde nepieņēma lēmumu par četru Latvijas Bankas padomes locekļu virzīšanu apstiprināšanai Saeimā. Ceturtdien, 27.maijā, notiks atkārtota sēde, kurā tiks pieņemts lēmums par virzīšanu vai nevirzīšanu.
Uzrunājot Saeimas deputātus, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzsvēra, ka pēdējo 20 gadu laikā Latvijas Bankas padomē strādājuši profesionāli, neatkarīgi locekļi, kas nav bijuši saistīti ar nevienu politisko partiju vai spēku, cilvēki, kas labi pārzina savu atbildības sfēru.
Bankas prezidents deputātus informēja, ka četriem padomes locekļiem 2.jūlijā beigsies pilnvaru termiņš, taču Harijs Bušs ir sasniedzis pensijas vecumu, tāpēc nevēlējās atkārtoti kandidēt, un viņa vietā tiek virzīts Latvijas Bankas konsultants juridiskajos jautājumos Pēteris Putniņš.
Kā stāstīja Rimšēvičs, katrs no padomes locekļiem atbild par kādu konkrētu jomu un ir pierādījuši sevi kā profesionāļus. "Latvijas Banka pēdējā laikā strādājusi ļoti saspringti, pieņemti svarīgi lēmumi," uzsvēra centrālās bankas prezidents.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, pēc kādiem kritērijiem bankas prezidents izvēlas kandidātus, viņš uzsvēra, ka pirmais kritērijs izvēlei ir kandidāta profesionalitāte konkrētā atbildības laukā, tāpēc padomē nestrādā tikai ekonomisti, bet gan cilvēki ar dažādiem izglītības grādiem.
Pagaidām Rimšēvičs neredz nepieciešamību samazināt Latvijas Bankas padomes locekļu skaitu, bet viņš pieļāva, ka, ja Latvijā tiktu ieviests eiro, nāktos domāt par jauna Latvijas Bankas likuma rakstīšanu un, iespējams, padomes locekļu skaita samazināšanu.
Leonīds Gricenko, kurš darbam Latvijas Bankas padomē tiek virzīts atkārtoti, pauda apņemšanos godprātīgi turpināt savu darbu un rūpēties par naudas drošības jautājumiem.
Savukārt no jauna virzītais amata kandidāts Putniņš apliecināja, ka ievēlēšanas gadījumā apturēs savas zvērināta advokāta pilnvaras. Pēc viņa teiktā, viņa atbildības joma varētu būt kapitāla tirgus makroekonomiskā uzraudzība, kā arī sadarbības jautājumi ar Eiropas Savienību un Eiropas Centrālo banku.
Rimšēvičs norādīja, ka Latvijas Banka pārvalda 3,5 miljardu latu rezerves, tāpēc Putniņa pieredze būšot ļoti nepieciešama, lai pieskatītu un uzraudzītu šos līgumus par rezervju pārvaldīšanu.
Patlaban Latvijas Banka viņam nav pastāvīgā darba vieta, bet viņam ir līgums ar banku par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Putniņš pieļāva, ka pēc viņa ievēlēšanas jaunu līgumu par juridisko pakalpojumu sniegšanu Latvijas Bankai nevajadzēs slēgt, kas nozīmēs, ka varēs ietaupīt arī kādus līdzekļus.
Atkārtoti amatam virzītais padomes loceklis Arvils Sautiņš, uzrunājot deputātus, stāstīja, ka viņa atbildība ir statistikas joma un sadarbības ar Latvijas un arī ārpus Latvijas statistikas institūcijām.
Atis Slakteris (TP) pauda viedokli, ka Latvijas Bankas padomi var samazināt, jo patlaban atbildības padomes locekļiem pārklājas un viņa skatījumā tā vairāk izskatās pēc valdes, jo veic funkcijas, kas nav raksturīgas padomei. "Padomei nav jābūt paklausīgam instrumentam prezidenta rokās, bet tajā jābūt prāta gigantiem," sacīja Slakteris.
Viņš arī pieļāva, ka, iespējams, bankas padomē nepieciešamas tādas personības kā ekonomists Uldis Osis vai uzņēmējs Jānis Ošlejs. Šie abi ekonomisti bija vieni no retajiem, kuri uzskatīja, ka lata devalvācija būtu veids, kā veicināt Latvijas eksprotu krīzes laikā.
Tomēr Rimšēvičs šādus pārmetumus norādīja, uzsverot, ka Latvijas Bankā notiek visasākās diskusijas un sarunas par Latvijas ekonomikai svarīgajiem jautājumiem. Viņš arī sacīja, ka padomes locekļi "no laika gala devuši savu objektīvu skatījumu par lietu virzību, neklausot kādas partijas vadības teiktajam".
Aivars Skopiņš, kurš arī tiek atkārtoti virzīts apstiprināšanai amatā, sacīja, ka jāuzlabo Latvijas Bankas komunikācija gan iekšēji, gan ar sabiedrību. Arī Rimšēvičs atzina, ka ir iespējas uzlabot komunikāciju, skaidrojot atsevišķus jautājumus detalizētāk.
Deputāti interesējās arī par bankas darbinieku atalgojumu. Rimšēvičs skaidroja, ka Latvijas Bankas darbinieku algām jābūt konkurētspējīgām, lai cilvēki būtu motivēti strādāt un banka varētu saglabāt savus speciālistus. "Ja algas tiktu pielīdzinātas pārvaldes sektoram, tad Latvijas Banka būtu iznīcināta," norādīja bankas prezidents.
Rimšēvičs atzina, ka Latvijas Banka varētu dabūt arī vēl labākus un profesionālākus cilvēkus darbam padomē, taču tad arī viņu atalgojumus būtu ievērojami augstāks. Viņa skatījumā, pašreizējie kandidāti ir labākie pašlaik iespējamie, jo viņi jau iepazinuši Latvijas Bankas darbu un vidi, kā arī pierādījuši sevi kā profesionāļus.
Saskaņā ar likumu Latvijas Bankas padomes locekļus izvirza bankas prezidents, un 2.jūlijā četriem bankas padomes locekļiem beidzas pilnvaras.
Bankas padomes loceklis tiek iecelts amatā uz sešu gadu pilnvaru termiņu.
Latvijas Bankas padome pieņem lēmumus bankas vārdā un ir bankas augstākā lēmējinstitūcija, kas, kolektīvi lemjot un tādējādi mazinot vienpersoniskas lemšanas riskus, izdod ārējos un iekšējos normatīvos aktus. Tā nosaka vispārējo naudas politiku, LB aktīvo un pasīvo operāciju procentu likmes, kā arī pieņem visus lēmumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu naudas politikas praktisko īstenošanu saskaņā likumu.
Bankas padome arī izskata un apstiprina bankas gada budžetu, nosakot, ka visi bankas izdevumi sedzami no bankas ieņēmumiem.
Par bankas padomes darba sekmīgu organizāciju atbildīgs ir centrālās bankas prezidents.