Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) dome, kurā pārstāvēti pensionāri no visas Latvijas, šodien pieņēma lēmumu, kurā ir vairākas prasības gan pašreizējai Saeimai, izskatot nākamā gada budžetu, gan partijām un to apvienībām, kuras tiks ievēlētas 10. Saeimā. Viens no priekšlikumiem ir samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai līdz 10 procentiem, bet luksus precēm – lidmašīnām, dārgiem auto, arī motocikliem – palielināt līdz 30 procentiem.
Tieši šis priekšlikums raisīja vislielākās pensionāru diskusijas, jo sākotnējā variantā bija piedāvāts PVN likmi līdz 30 procentiem palielināt arī ēkām, kuru vērtība ir virs 20 000 latu. „Tā jau nav pat vienistabas dzīvokļa cena, nevar prasīt šādu nodokli uzlikt dzīvokļiem, kurus pērk dzīvošanai, ne biznesam,” sacīja kāds no pensionāriem. Tomēr pensionāri vienojās, ka „ēkas” ir priekšlikumā tomēr jāatstāj, bet 20 000 latu vērtība jānomaina ar 100 000 latiem, kas nozīmētu, ka pensionāri ir par greznu savrupmāju aplikšanu ar lielāku nodokli.
Šodien LPF uz sarunu bija aicinājusi astoņu politisko partiju pārstāvjus, lai uzklausītu viņu domas par vairākiem svarīgiem jautājumiem. Tiesa, ieradušies bija tikai trīs partiju pārstāvji – Ainars Baštiks no LPP/LC, Aigars Štokenbergs, Sabiedrība citai politikai valdes priekšsēdētājs un partijas Visu Latvijai! pārstāvis. Sēdē piedalījas Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Staķis, kas pārstāv Zaļo un zemnieku savienību, taču pie pensionāriem vairāk bija nācis nevis kā partijas pārstāvis, bet labklājības ministra Ulda Auguļa (ZZS) vietā, kuram bija citas steidzamas darīšanas.
Pensionāri no politiķiem vēlējās noskaidrot atbildes uz jautājumiem: kā viņu partijas stabilizēs sociālo budžetu (un galvenais, vai netiks atņemtas pensiju piemaksas un vai netiks samazinātas pensijas)); kā nodrošinās veselības aprūpes pakalpojumus pensionāriem un invalīdiem un kāds ir partijas piedāvājums, lai uzlabotu pensionāru finansiālu situāciju?
Atbildes uz pensionāru jautājumu – vai gaidāma pensiju samazināšana – no partiju pārstāvjiem, protams, bija „nē” – visi solīja, ka pensijas netiks samazinātas, uz ko pensionāri reaģēja vīpsnājot: „Jā, tā jūs runājat līdz vēlēšanām, bet, kas būs pēc tam?” Tāpat politiķi atzina, ka nepiekrīt starptautisko aizdevēju ieteikumiem, īpaši, kas attiecas uz pensiju samazināšanu un piemaksu atcešanu.
Politiķu domas dalījās par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. A. Staķis (ZZS) klāstīja Labklājības ministrijas viedokli, kas ir „par” pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem, sākot no 2016. gada. Savukārt A. Baštiks (LPP/LC) atzina, ka „nākotnē tam būs jāķeras klāt, bet 2016. gads, visticamāk, ir par ātru. Jāskatās vidējais dzīves ilgums Latvijā.” A. Štokenbergs (SCP) sacīja, ka nav pamata pašlaik runāt pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, jo ir neliels tas vecums, ko cilvēki nodzīvo pēc aiziešanas pensijā. Viņš uzskata, ka nekādas izmaiņas sociālajā sistēmā vispār nav vajadzīgas, jo, krīzei beidzoties, situācija normalizēsies un nebūs vajadzīgi vairs izdevumi bezdarbnieku pabalstiem, tāpēc sociālais budžets būs pašfinansējošs. Visu Latvijai! Nostāja ir par pensionēšanas vecuma paaugstināšanu, bet tālākā nākotnē un pie zināmiem nosacījumiem tā, lai netiktu aizskartas cilvēku tiesības.
LPF savā lēmumā aicina Saeimu nepieļaut pensiju samazināšanu un noteikt tās par neaizskaramām, atbrīvot sociālo budžetu no neplānotiem sociālās apdrošināšanas izdevumiem, noteikt reālu sociālā budžeta finansiālo patstāvību un palielināt finansējumu kompensējamiem medikamentiem.
Savukārt partijām un to apvienībām, ievēlētām 10. Saeimā, pensionāri prasa atrisināt vispārējās obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, nepakļauties starptautisko aizdevēju priekšlikumu spiedienam, kas pasliktinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī papildināt esošo likumdošanas aktu bāzi, lai maksimāli samazinātu ēnu ekonomiku. Tāpat pensionāri prasa pieņemt likumu par brīvprātīgo darbu un finansiālu atbalstu aizstāvības nevalstiskajām organizācijām.