Latvijas iedzīvotāji pēc 10. Saeimas vēlēšanām vislabprātāk premjera krēslā redzētu Ventspils mēru Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij), pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (JL) un valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.
Šī trijotne pārliecinoši dominēja Latvijas iedzīvotāju un pilsoņu izvēlēs, kad SKDS aptaujas ietvaros viņiem pašiem bija jānosauc cilvēks, kurš, "domājot par valstī risināmajām problēmām, būtu vislabākais kandidāts Ministru prezidenta amatam valdībā, kura tiks veidota pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām 2010. gada rudenī". Aptauja pēc Neatkarīgās pasūtījuma tika veikta aprīlī.
Visu iedzīvotāju vidū A. Lembergu par piemērotāko valdības vadītāju minēja 10,3% respondentu, V. Dombrovski – 9,4%, I. Sudrabu – 7,2%, savukārt pilsoņu auditorijā par A. Lembergu (10,5%) nedaudz populārāks ir V. Dombrovskis (10,8%), tāpat 3. vietā pārliecinoši ierindojas I. Sudraba (7,8%).
Interesanti, ka A. Lembergs un V. Dombrovskis minēti kā savu politisko apvienību potenciālie premjeru kandidāti, bet vēl nav oficiāli izvirzīti, savukārt I. Sudraba nav pievienojusies nevienam politiskajam spēkam un vismaz pagaidām nav paudusi gatavību kandidēt uz Saeimu, lai gan izteikusies, ka noteiktā situācijā varētu uzņemties valdības vadību, ja viņu "kā pilsoni un kā amatpersonu" valstī notiekošais traucēs tik ļoti, ka ar to vairs nevarēs samierināties. I. Sudraba ir arī amatpersona, kuras darbību visvairāk iedzīvotāji vērtējuši pozitīvi (68%). Arī A. Lembergs šajā kategorijā ir 2. vietā ar 59% iedzīvotāju pozitīvu vērtējumu, kamēr V. Dombrovskis ir tikai 6. vietā ar 48% atbalstītāju – aiz eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņa) un Valsts prezidenta Valda Zatlera.
A. Lemberga popularitāti eksperti skaidro ar saimnieka tēlu un taustāmiem darba rezultātiem, V. Dombrovska – ar mierīgo un nosvērto komunikāciju un spēju negatīvas ziņas pārvērst par pozitīvām. Savukārt I. Sudraba tautas mīlestību speciālistu vērtējumā izpelnījusies ar nesaudzīgu amatpersonu un viņu vadīto institūciju kritiku.
No abiem AŠ populārāks ir Ainārs Šlesers (LPP/LC), no Saskaņas politiķiem oficiālajam premjera kandidātam un politikas noteicējam Jānim Urbanovičam priekšā ir viņa audzēknis, Rīgas mērs Nils Ušakovs. Polittehnologs Mārcis Bendiks to skaidro ar to, ka N. Ušakova darbība vairumam cilvēku ir redzamāka nekā J. Urbanoviča.
Lai gan kā politiskajam spēkam augstākais reitings pēdējā laikā ir Vienotībai, tās vadītājs Ģirts Kristovskis, kurš pats arī paudis gatavību pildīt premjera pienākumus, tikai 0,6% pārliecina par spēju vadīt valdību, turklāt arī viņu pašu kā politiķi vairāk iedzīvotāji vērtē negatīvi nekā pozitīvi. Izrādās, ka lielā daļa iedzīvotāju nepazīst bijušo Dienas vadītāju, tagad Vienotības atbalstītāju Sarmīti Ēlerti. "Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir krievvalodīgie, kas dzīvo citā informatīvajā telpā, kas nepazīst Latvijas mediju galvenos redaktorus," skaidro SKDS direktors Arnis Kaktiņš. No tiem, kas pazīst S. Ēlerti, puse viņu vērtē pozitīvi, puse – negatīvi.
Pārliecinoši par līdz šim labāko premjeru iedzīvotāji atzīst V. Dombrovski, kam seko Andris Bērziņš (LC) un Guntars Krasts (tolaik TB/LNNK, tagad Libertas Latvija). Ceturtais labākais iedzīvotāju vērtējumā bijis Ivars Godmanis (LC), kurš vienlaikus kopā ar Aigaru Kalvīti (TP) ir sliktāko premjeru topa līderi. Turpat aiz viņiem ir arī Andris Šķēle (TP) un Einars Repše (JL), kuri arī kā politiķi esošajos amatos tiek kritiski vērtēti.
Lai gan partijas akcentē uzņēmēju, ekonomistu nepieciešamību politikā ekonomiskās stagnācijas laikā, sabiedrība pēc viņiem nealkst – no viņiem tikai pa vienam cilvēkam nosaukuši, piemēram, Raitu Karnīti, Uldi Pīlēnu, Gunāru Ķirsonu, Iļju Gerčikovu.
***
VIEDOKĻI
Arnis Kaktiņš, SKDS direktors:
– Aivara Lemberga līderpozīcijas nav pārsteidzošas, jo bieži publiskajā telpā parādījies kontekstā ar premejera amatu, arī viņa kā amatpersonas novērtējums ir pozitīvs, viņš tiek ļoti augstu novērtēts. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka liela daļa publikas spēj saskatīt viņa paveiktos darbus. Salīdzinoši citiem politiķiem ir grūti parādīt savas darbības taustāmus rezultātus. Tas ir labs fundaments, kam daudz nespēj kaitēt arī negatīvā informācija saistībā ar krimināllietām. Argumenti, kāpēc viņu vērtē pozitīvi, iedzīvotāju uztverē ir spēcīgāki par tiem, kāpēc viņu vērtē negatīvi.
Arī V. Dombrovska augstais premjera potenciāls ir loģisks, jo viņš ir esošais premjers ar pozitīvu vērtējumu gandrīz pusē iedzīvotāju un cilvēki viņu spēj saistīt ar šo amatu. Viņa pozitīvais novērtējums ir interesants fenomens, to ļoti lielā mērā nosaka kopējais konteksts un viņa uzvedības stils tajā. Politiķi pastāvīgi konfliktē, ir nepārtrauktas krīzes, kolīzijas, bet V. Dombrovskis uz šā vājprāta fona izstaro mieru un stabilitāti. Arī pēc milzīgās neapmierinātības un krīzes, kas bija pagājušā gada sākumā, parādās cerības uz lēnu ekonomikas augšupeju.
I. Sudrabas iekļūšana premjeru galvgalī, ņemot vērā, ka netika doti atbilžu varianti, ir neliels pārsteigums. Tas saistāms ar I. Sudrabas darba ļoti pozitīvo vērtējumu, kas lielā mērā ir, pateicoties nesaudzīgai valsts pārvaldes un vadošo amatpersonu kritikai, kas nav sabiedrībā mīlēti – tas pozitīvi rezonē ar lielākās sabiedrības daļas sajūtām, kas kandidēšanas gadījumā ļautu viņai kā premjera kandidātei kļūt vēl populārākai.
Nepārsteidz A. Kalvīša, I. Godmaņa, A. Šķēles, E. Repšes negatīvais premjerēšanas vērtējums, jo šie politiķi negatīvi tiek vērtēti jau ilgāku laiku, ar viņu vārdu tiek saistītas pārsvarā negatīvas ziņas.
Mārcis Bendiks, komunikāciju un polittehnoloģiju speciālists:
– Interesanti, ka Vienotībai ir augsts reitings, bet visi tās līderi ir mīnusos, izņemot S. Kalnieti un V. Dombrovski, kurš ir arī populārs kā premjera kandidāts savas izvēlētās komunikāciju formas dēļ, kas viņam ļoti piestāv: sataisīt apaļu seju un teikt labas lietas, pat ja situācija ir kritiska.
Pārsteidz E. Repšes ar pārējiem premjeriem salīdzinoši īsā laikā iemantotais negatīvais premjerēšanas vērtējums, lai gan viņam nedz S. Ēlerte tika uzrīdīta, nedz pedofilijas skandāls piešūts, vien jahta, vien strīpains uzvalciņš. Kā pieņemamu premjeru viņu nav minējis neviens aptaujātais! E. Repše ar V. Dombrovski kopā valdījuši, pārmaiņus viens premjers, otrs finanšu ministrs, bet viens ir labais, otrs sliktais. Tas ir ideāls risinājums no publiskās komunikācijas viedokļa, tāpēc arī E. Repše no politikas skatuves tiek stumts projām.
A. Šlesera kampaņas veidotājiem viela pārdomām būs fakts, ka viņu cilvēki novērtējuši samērā augstu kā potenciālu premjera kandidātu, bet izteikti negatīvi – līdzšinējo darbību. Līdzīgi Šķēle tiek negatīvi vērtēts kā līdzšinējais premjers, tajā pašā laikā ir cilvēki, kas viņu redz premjera amatā – pamatā stabilais viņa atbalstītāju loks. Tajā pašā laikā cilvēki, kas domā, ka var būt vadītāji, piemēram, S. Āboltiņa, E. Zalāns, S. Ēlerte, A. Štokenbergs –, kā potenciāli premjeri netiek nosaukti.
Aptauja rāda, ka šī vēlēšanu kampaņa ļoti mazā mērā būs pēc programmām, bet tiks meklēti harismātiski krīzes līderi, kam uzticēties. Līderu īstā sacensība vēl tikai sāksies, cenšoties iekarot daudzo neizlēmušo vēlētāju sirdis, jo pagaidām ir aizņemta tikai puse tirgus.