Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmums ir mēģinājums pārskatīt Nirnbergas tribunāla spriedumu, un "Latvija ir pacēlusi roku pret svēto", intervijā Krievijas ziņu aģentūrai "RIA Novosti" pavēstīja par kara noziegumiem notiesātais Vasilijs Kononovs.
"Viņi vēlas paplašināt iespējas kara vēstures pārrakstīšanai. Grib uzvarētājus padarīt par noziedzniekiem. Grib apslāpēt [attiecību] siltināšanos starp Latviju un Krieviju un paplašināt bezdibeni starp latviešu un krievu tautām. Un vēl viņi grib reabilitēt nacismu. Es ticu savai uzvarai. Es to jau redzu," paziņoja Kononovs.
Viņš arī pauda uzskatu, ka Latvija ir apmānījusi Strasbūras tiesu, jo no krimināllietas jau sen izmetusi virkni materiālu - gan pierādījumus no valsts arhīva, gan liecinieku sniegtās liecības,
"Tie mierīgie iedzīvotāji bija apbruņoti - viņi bija šucmaņi. Ciemā vācu specdienesti bija izveidojuši atbalsta punktu. Šie cilvēki aktīvi piedalījās partizānu likvidācijā. Viņi 12 cilvēkus iemānīja lamatās, nošāva un sadedzināja. Partizānu tribunāls izskatīja šo lietu un šos cilvēkus atzina par vainīgiem. Viņiem tika piespriests nāvessods. Latvija pierāda, ka tie bija mierīgie iedzīvotāji, taču tā nav. Viņi, piemēram, manā vienībā ievainoja partizānu Mihailu Stepanovu," sacīja Kononovs.
LETA jau ziņoja, ka Latvija uzvarējusi ECT Lielajā palātā lietā "Kononovs pret Latviju". ECT Lielā palāta lēmumu pieņēmusi ar 14 balsīm "par" un trīs balsīm "pret". Līdz ar to tiesa atzina, ka Latvija nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.
ECT Lielā palāta atzina, ka 2004.gadā notiesājot Vasiliju Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi Krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu.
ECT izplatītajā paziņojumā presei par Lielās palātas spriedumu teikts, ka Latvijas atbildīgo institūciju virzītās apsūdzības pret Kononovu un tam sekojošo notiesājošo spriedumu nevar uzskatīt par neparedzamu. ECT ar pārliecinošu balsu vairākumu secinājusi, ka darbību, kuras veica Kononovs, pārkāpjošais raksturs bija paredzams un saprotams arī atbilstoši tā laika likumiem.
Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) Preses un informācijas nodaļā aģentūru LETA informēja, ka ECT spriedums Kononova lietā apstiprina vispāratzīto starptautisko tiesību principu, ka atbildībai par pastrādātiem kara noziegumiem jābūt individuālai un reālai, kā arī šos noziegumus nevar attaisnot ar izpildītāja piederību kādai valstij, politiskai, ideoloģiskai vai citai grupai.
ĀM uzskata, ka ECT spriedums ir reāls apliecinājums starptautiskajās tiesībās noteiktajam principam, ka kara noziegumiem nav noilguma. Šis spriedums ir būtisks ieguldījums valsts pārstāvju nesodāmības apkarošanā, kas ir ANO uzmanības lokā un kam tiek pievērsta arvien pieaugoša uzmanība Eiropas Padomē, uzsver Latvijas ārlietu resors.
ECT Lielās palātas spriedums nav pārsūdzams.
LETA jau ziņoja, ka ECT 2008.gada 24.jūlijā tikai ar vienas balss pārsvaru pieņēma Latvijai nelabvēlīgu spriedumu Kononova lietā. Latvijai tika uzdots maksāt 30 000 eiro (21 084 latu) morālo kompensāciju mūsu valstī par kara noziegumiem notiesātajam Vasilijam Kononovam.
ECT savā spriedumā tolaik atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.
Latvija iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu, un ECT nolēma lietu nodot izskatīšanai tiesas Lielajā palātā.
Lietā no sākuma kā trešā puse bija iesaistījusies Krievija. Vēlāk kā trešā puse tika iesaistīta arī Lietuva.