Mēs vairs neesam ASV "lielā rūpe", jo esam NATO un Eiropas Savienībā, šodien Baltijas Asamblejas (BA) diskusijā par aktuāliem drošības politikas jautājumiem teica Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS).
ASV prezidentu Baraku Obamu, pēc Lieģa teiktā, patlaban vairāk nodarbina karš Afganistānā, kurā jāuzvar līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām, stāvoklis Pakistānā un kodolieroču izplatīšanas ierobežošana Tuvajos Austrumos.
Lieģis pauda viedokli, ka Baltijas valstīm nepieciešams aktīvi līdzdarboties NATO jaunās drošības koncepcijas izstrādē, jācenšas valstu aizsardzības budžetus nodrošināt NATO pieprasīto 2% IKP apmērā un ar savu rīcību un dalību kopējās militārās operācijās jāapliecina, ka "esam atbildīgi un uzticami partneri".
Baltijas valstīm arī koordinēti jāattīsta sava aizsardzības infrastruktūra un jāņem vērā, ka sabiedrotie NATO ir apņēmušies patrulēt Baltijas valstu gaisa robežu līdz 2018.gadam.
BA apaļā galda diskusijā šodien Saeimā Baltijas, Ziemeļvalstu, Beniluksa valstu un GUAM parlamentu deputāti kopīgi ar Baltijas valstu aizsardzības ministriem un pētniekiem apsprieda jaunās drošības stratēģijas transatlantiskās, Eiropas un reģionālās dimensijas kontekstā. Diskusijas laikā notika arī jaunās Latvijas politologu sarakstītās, drošības politikai veltītās grāmatas "Pārvērtējot drošību" atvēršanas svētki.
Diskusijā izskanēja viedoklis, ka drošības un aizsardzības jautājumi no Baltijas valstu dienaskārtības nepazudīs, neskatoties uz dalību ES un NATO. Esot šo organizāciju dalībvalstīm, Baltijas valstis ir ieguvušas ne tikai statusu, bet arī pienākumus un atbildību. Diskusiju dalībnieki atzina, ka ir ārkārtīgi būtiski, lai sabiedrības nepaliktu vienaldzīgas attiecībā uz drošību un aizsardzību nacionālā, reģionālā un globālā līmenī.
Diskusiju dalībnieki uzsvēra, ka būtiski, lai ES un NATO dalībvalstis ne tikai priecātos par jaunajām Eiropas un transatlantiskajām drošības un aizsardzības stratēģijām, bet tās arī īstenotu.
Balstoties uz BA apaļā galda diskusijā izskanējušo, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas BA delegācijas izstrādās politiskās rekomendācijas saviem parlamentiem un izpildvarām, norādīja Baltijas Asamblejas prezidente Ērika Zommere (TP). Viņa īpaši akcentēja, ka Baltijas valstīm jāturpina būt uzticamiem un atbildīgiem starptautiskajiem partneriem, kuri pilda savas militārās saistības.
BA diskusijas laikā prezentēto grāmatu "Pārvērtējot drošību" ("Rethinking security") sarakstījis Latvijas autoru kolektīvs Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesores Žanetas Ozoliņas vadībā. Jaunā monogrāfija ir Latvijas politologu pienesums pēdējos gados pasaulē notiekošajai diskusijai, kas risina drošības koncepta pielietojamības jautājumus aktuālu problēmu risināšanā. Laikā, kad par drošības stratēģijām lemj NATO, Eiropas Savienība un valstu reģionālie veidojumi, šāds pētījums sniedz jaunas idejas politikas veidošanai mūsdienu strauji mainīgajā starptautiskajā vidē.
Igaunijas aizsardzības ministrs Jāks Āvikso diskusijā runāja par drošību Eiropas līmenī, savukārt reģionālo līmeni diskusijā akcentēja Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene.
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes, kā tiek risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi. 2010.gadā BA prezidējošās valsts funkcijas veic Latvija, un tās prezidente šajā laikā ir Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Ērika Zommere.