Pašlaik Latvijas novados reformas nav vēlamas, "kamēr es būšu pašvaldību ministre, reformu nebūs", - šorīt medijiem sacīja jaunā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe.
Staķe uzsvēra, ka viens no pirmajiem darbiem viņai ministres amatā būšot Rojas un Alojas apmeklējums, lai sarunās ar iedzīvotājiem noskaidrotu patiesos situāciju jautājumā par atdalīšanos no novada.
"Ir jāsaprot, vai jautājums par atdalīšanos no novada ir lielākās iedzīvotāju daļas vēlme vai tikai atsevišķas grupas ierosinājums. Domāju, ka sarunās ar iedzīvotājiem man izdosies to noskaidrot," sacīja ministre.
Staķe uzsvēra, ka nav zināms, kas notiks ar pašvaldību lietu ministriju pēc Saeimas vēlēšanām, tāpēc kā vēl viens būtisks jautājums, kas viņai esot jāpaveic šajos piecos mēnešos ministres amatā, esot e-lietu sakārtošana.
"Ja jaunā Saeima nolems reorganizēt pašvaldību ministriju, pašlaik ir jāstrādā tā, lai šīs ministrijas funkcijas iespējami sakārtotākā veidā varētu nodot citām ministrijām," sacīja ministre un piebilda, ka, viņasprāt, pašvaldību ministrija tomēr ir vajadzīga.
Viņasprāt, pieci mēneši ir pietiekams laiks, lai šīs lietas sakārtotu. Lai gan novadu reforma ir notikusi, pašvaldībās ir jāuzlabo pakalpojumu kvalitāte iedzīvotājiem, piemēram, veidojot Vienas pieturas aģentūras, kuru pārziņā varētu nodot arī daļu valsts funkciju. pašlaik šāda aģentūra tiekot veidota Tukuma novadā.
Ministre uzsvēra, ka no likumiskā viedokļa ir jāsakārto arī jautājums par piekrastes pašvaldībām un nesakārtoto piekrastes joslu un pludmaļu juridisko statusu un joslas apsaimniekošanu. "Ir pretrunas, tāpēc jāizvērtē, vai labāk ir mainīt likumu vai īpašuma tiesības," sacīja ministre.
Jautājums par piekrastes sakopšanu nav tikai par pludmaļu uzkopšanu, tā ir arī uzņēmējdarbība attīstība, tūristu piesaistīšana, piebilda Staķe.
Kā ziņots, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē atrodas 16 vietējās pašvaldības, kuras, tuvojoties vasaras sezonai, uztrauc fakts, ka Latvijā vēl arvien nav sakārtots jautājums par piekrastes joslas un pludmales juridisko statusu un joslas apsaimniekošanu, jo, kaut arī juridiski pludmale piekrīt valstij, valsts to nepārvalda un neapsaimnieko.
Saskaņā ar Civillikuma normām piekrastes josla pieder pie publiskajiem ūdeņiem un pieder valstij līdz vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.
Kā LETA jau ziņoja, vakar Saeima ar pārliecinošu balsu pārsvaru reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā iecēla Saeimas ZZS frakcijas deputāti Dagniju Staķi.
Par Staķi balsoja 48, pret - 24, bet pieci deputāti atturējās. Par Staķi balsoja visi koalīcijas un ārpusfrakcijas deputāti, bet pret bija "Saskaņas centrs", LPP/LC un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Balsojumā nebalsoja Tautas partijas frakcijas deputāti, tādējādi nodrošinot Staķei stabilu atbalstu.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL), iepazīstinot ar Staķi kā pašvaldību ministru kandidāti, uzsvēra, ka viņa valdības laikā "mēģinājumi pagriezt atpakaļ novadu reformu nenotiks".
Staķe pēc apstiprināšanas amatā žurnālistiem sacīja, ka viņa noteikti vēlas doties uz reģioniem un iepazīties ar situāciju uz vietas, kā dzīvo cilvēki. Vienas no pirmajām vizītēm būšot Rojā un Alojā, kur novados ietilpstošās pašvaldības vēlas sadalīties.
Staķe vēlas paātrināt Eiropas strukturālo fondu apgūšanu, tādējādi esot cerība samazināt bezdarbnieku skaitu. "Darīšu ikdienas darbu un visu, kas manos spēkos," sacīja Staķe.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amats valdībā kļuva vakants pēc tam, kad par aiziešanu no valdības koalīcijas paziņoja Tautas partija (TP) un demisijas rakstu iesniedza Edgars Zalāns (TP).
Staķei jau ir pieredze darbā valdībā, iepriekš viņa ir bijusi labklājības ministre, kā arī vairākus gadus vadījusi Tumes pašvaldību un bijusi Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja.
Staķe ir dzimusi 1951.gada 3.septembrī Aizkraukles rajona Vietalvas pagastā. 1970.gadā beigusi Rīgas Pedagoģiskās skolas Mūzikas nodaļu, iegūstot dziedāšanas skolotājas pamatskolā kvalifikāciju. 1981.gadā Staķe beigusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu, iegūstot mūzikas un dziedāšanas vidusskolas skolotāja kvalifikāciju. 1999.gadā Staķe beigusi Latvijas Universitāti, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu. 2005.gadā sākusi mācīties doktorantūrā Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātē, apgūstot sociālās zinātnes Socioloģijas katedrā.
Staķe ir strādājusi par dziedāšanas skolotāju Mārupes vidusskolā, par mūzikas metodikas un diriģēšanas pasniedzēju Daugavpils Pedagoģiskā institūtā, par mūzikas metodikas pasniedzēju un pedagoģiskās prakses vadītāju Rīgas Pedagoģiskajā skolā.
1994.gadā Staķe tika ievēlēta par Tumes pagasta padomes priekšsēdētāju, 1997.gadā viņa tika atkārtoti ievēlēta par Tumes pagasta padomes priekšsēdētāju, no 1997. līdz 2002.gadam Staķe bija Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja, 2001.gada martā tika ievēlēta par Tumes pagasta padomes priekšsēdētāju, 2002.gadā Staķe bija Tukuma rajona padomes priekšsēdētāja.
2002.gada novembrī Saeima apstiprināja Staķi labklājības ministra amatā Einara Repšes (JL) valdībā. Staķe ir bijusi labklājības ministre arī Induļa Emša (ZZS) un Aivara Kalvīša (TP) valdībā.
2007.gada oktobrī Staķe iesniedza demisijas rakstu un atjaunoja deputāta mandātu Saeimā.