Advokātu atbalsta biedrība (AAB) šodien nosūtījusi aicinājumu ģenerālprokurora pienākumu izpildītājam Arvīdam Kalniņam izvērtēt Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurores Ilonas Minajevas rīcību, kuras pienākumos ir likumu ievērošanas uzraudzība un kura akceptējusi šonedēļ veikto kratīšanu Latvijas Televīzijas (LTV) žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā.
AAB pārstāvis Dmitrijs Skačkovs aģentūru LETA informēja, ka, izanalizējot pieejamo informāciju saistībā ar vārda brīvības un masu informācijas līdzekļa informācijas avota noslēpuma normu ievērošanu, AAB kā rupju likumības pārkāpšanu novērtē policijas, prokuratūras un tiesas rīcību, sankcionējot, kā arī veicot kratīšanu un atzīstot to par leģitīmu.
Kā redzams no policijas11.maija lēmuma par kratīšanas izdarīšanu, kuru parakstījusi Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policijas pārvaldes izmeklētāja Jeļena Fedeņeva un akceptējusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore Minajeva, vienīgais pamatojums veikt kratīšanu Naglas dzīvoklī bijis tas, ka "pilsonis Poikāns, kurš, pēc procesa virzītāja domām, iespējams, patvaļīgi piekļuvis VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS), saskaņā ar SIA "Latvijas Mobilais telefons" sniegto informāciju 2009.gada jūlijā un oktobrī ir zvanījis uz Naglas reģistrēto telefonu".
Kā izriet no valsts amatpersonu paskaidrojumiem masu saziņas līdzekļiem, procesa virzītāja mērķis bija noskaidrot, vai pilsonis Poikāns nav Naglas informācijas avots, norāda Skačkovs.
Pēc Skačkova teiktā, lēmumā pausts nepamatots procesa virzītāja viedoklis, ka Nagla vairākkārtīgi kontaktējusies ar Poikānu un tādejādi eventuāli var būt tā līdzdalībniece noziedzīgā nodarījumā.
"Žurnālista darba galvenais, svarīgākais jautājums ir spēja aizsargāt savas informācijas avotus. Žurnālistu pamatuzdevums ir radīt visus apstākļus, lai informācijas avots tam uzticētos un gūtu pārliecību, ka tas tiešām ir aizsargāts. Tikai tā žurnālisti var nodrošināt pilnvērtīgu darbu sabiedrības labā. Notiekošais ir nepārprotama vēršanās pret preses brīvību, un žurnālists ir bezspēcīgs patvaļas un brutalitātes priekšā," norāda Skačkovs.
AAB ieskatā, procesa virzītāja un tā atbalstītāju darbības kvalificējamas kā rupjš cilvēktiesību pārkāpums un masu saziņas līdzekļu un žurnālistes likumīgas darbības nepamatota ierobežošana "nolūkā atbalstīt zināmu aprindu politisku pasūtījumu, slēpjot no sabiedrības nodokļu maksātāju naudas nepamatotu izlietošanu un valsts pārvaldes reformas bremzēšanu".
Turklāt Valsts policijas priekšnieka Valda Voina "vairakkārt atkārtotā pārliecība, ka policija esot rīkojusies likuma ietvaros un preses brīvība ar šo rīcību neesot apdraudēta, jo žurnālisti aizsargājoties ar preses likumu, bet viņi, tas ir, Valsts policija, stāvot uz krimināllikuma pamata, neiztur nekādu kritiku", uzskata AAB.
AAB norāda, ka Voinam gan "vajadzētu zināt to, kas jāzina jebkuram Juridiskās fakultātes trešā kursa studentam, ka likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" ir speciālais likums, bet Kriminālprocesa likums ir vispārējais likums un vispārējā tiesību norma ir spēkā tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma".
Skačkovs atgādināja, ka saskaņā ar likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 22.pantu ir noteikts, ka masu informācijas līdzeklis var nenorādīt informācijas avotu. Ja persona, kura sniegusi informāciju, prasa, lai tās vārds netiktu norādīts masu informācijas līdzeklī, šī prasība redakcijai ir saistoša.
Lai aizsargātu personas vai sabiedrības būtiskas intereses, tikai tiesa, ievērojot samērīgumu, var uzdot norādīt informācijas avotu.
Bez tam šā likuma 27.pants paredz, ka par informācijas avota noslēpuma izpaušanu, žurnālista pienākumu izpildes traucēšanu vai šā likuma 7.pantā noteiktās informācijas publicēšanu vainīgās personas atbild Latvijas likumos noteiktajā kārtībā, atgādināja Skačkovs.
Savukārt Kriminālprocesa likums ar kriminālprocesuālo imunitāti aizsargā profesionālo noslēpumu un paredz, kādā kārtībā drīkst noskaidrot žurnālista informācijas avotu.
"Nenoliedzami, noziedzīgu nodarījumu atklāšana ir likuma aizsargāts leģitīms mērķis. Taču neviens leģitīms mērķis neattaisno likuma pavēlošo un aizliedzošo noteikumu tiešu un klaju pārkāpšanu, kā tas ir noticis šoreiz," vēstulē norāda AAB.
AAB pauž uzskatu, ka Nagla ir tiesīga izmantot visus līdzekļus, kurus viņai piešķir Kriminālprocesa likums, tostarp tiesības apstrīdēt kratīšanas tiesiskumu un kriminālprocesu veicošo amatpersonu rīcības likumību.
AAB arī pauž gatavību "atbalstīt žurnālisti viņas cīņā par savām un sabiedrības tiesībām saņemt informāciju".