Lembergs: Katalonijas neatkarības centieni ir kutelīgs jautājums

© f64

Katalonijas neatkarības centieni ir "ļoti sarežģīts un kutelīgs jautājums", šodien preses konferencē atzina Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), sakot, ka Ventspils pašvaldība neplāno sekot Jaunjelgavas pašvaldības piemēram un nesūtīs Katalonijas Pašvaldību asociācijai vēstuli, lai paustu atbalstu Katalonijas neatkarības centieniem.

Kā atzina Ventspils mērs, šo jautājumu var analizēt no divām dažādām pozīcijām. Kad Lembergs, būdams Augstākās padomes deputāts, 1990.gada 4.maijā balsojis par Latvijas neatkarību no PSRS, viņš, tāpat kā citi neatkarības aktīvisti, riskējis ar savu drošību un faktiski bijis uzskatāms par separātistu.

"Es kā separātists uzskatu, ka tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos. Ja kādas tautas vairākums vēlas pašnoteikšanos realizēt dzīvē, tad to vajag realizēt. Ja kāda civilizācija pretendē uz demokrātijas lozungu, tad tas jādara civilizēti - citiem vārdiem, atdalīšanās procesa rezultātā. Manuprāt, šis virziens būtu vispareizākais," sacīja Lembergs.

"Savukārt, protams, Spānijas vairākums, kurš ir ievēlējis Spānijas parlamentu, kura priekšā atskaitās premjerministrs, šādu pozīciju, visdrīzāk, neatbalstīs un spers kaut kādus pretsoļus," piebilda Ventspils mērs.

Scanpix.ee

"Es savā ziņā jūtu līdzi Spānijas valdībai. Situācija ir kutelīga un nestandarta. Grūti pateikt, kāpēc kataloņi tā grib atdalīties. To vajag analizēt. Neviens īsti nav uzstādījis šādu jautājumu," sacīja Lembergs. "Piemēram, es gribēju, lai Latvija ir neatkarīga no PSRS, jo uzskatu, ka Latvijas tauta, būdama neatkarīga, var dzīvot labāk dzīves kvalitātes ziņā, ieskaitot visus aspektus, ne tikai materiālo. Citas motivācijas man nebija."

Kā ziņots, Jaunjelgavas novada pašvaldība nosūtījusi vēstuli Katalonijas Pašvaldību asociācijai un Katalonijas Pašvaldību asociācijai par neatkarību, paužot atbalstu Katalonijas tautai un tās likumīgajiem pārstāvjiem ceļā uz neatkarību, noskaidroja aģentūra LETA.

Domes priekšsēdētāja Gunta Libeka parakstītajā vēstulē norādīts, ka Latvijas tautu un sabiedrību ir dziļi iespaidojuši pēdējo nedēļu notikumi Katalonijā.

"Lielākā sabiedrības daļa nav vienaldzīga un atbalsta Katalonijas tautas tiesības lemt par savu neatkarīgu nākotni. Cilvēki ir satraukti un sašutuši par Spānijas centrālās valdības vardarbīgajām akcijām un īstenotajām represijām," pausts vēstulē, piebilstot, ka Latvija, kas savu neatkarību atguva pēc 50 gadu ilgas Padomju Savienības okupācijas, īpaši izprot Katalonijas tautas centienus un situāciju.

Jaunjelgavas novada domes kategoriski nosoda centrālās varas īstenoto ignoranci, vardarbību un represijas pret Katalonijas politiķiem, vietējām varām, nevalstiskajām organizācijā un pilsoņiem.

Libeks arī skaidroja, ka Jaunjelgavas novada dome aicinājusi citas Latvijas pašvaldības paust solidaritāti un atbalstu Katalonijas tautai un tās likumīgajiem pārstāvjiem ceļā uz neatkarību.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais