Atgriežoties no Uzvaras dienas 65. gadskārtas svinībām Maskavā, Valsts prezidents Valdis Zatlers atzinis, ka doties šajā vizītē bija vērts. Viņš uzskata, ka tādējādi izdevies tuvināt gan cilvēkus, gan Latvijas un Krievijas attiecības.
No V. Zatlera teiktā noprotams, ka jau septembrī viņš varētu oficiālā divpusējā vizītē apmeklēt Maskavu un, iespējams, parakstīt arī starpvalstu līgumus, vēsta aģentūra LETA. Nav noslēpums, ka vēl pirms V. Zatlera vizītes sabiedriskā doma Latvijā tika gatavota vērtējumam – vizīte vienos tautas, būs cieņpilns žests krievu tautai un mazinās līdzšinējo spriedzi starp abām valstīm. Tieši šos argumentus gan pirms, gan pēc mūsu valsts prezidenta vizītes uzsver vietējie politikas eksperti.
Ārpolitikas eksperts Atis Lejiņš gan norāda, ka politiskās gaisotnes maiņa starp Latviju un Krieviju notikusi, pateicoties citiem interesentiem. "ASV prezidents Baraks Obama teica, ka attiecības ar Krieviju vajag uzlikt uz jaunām sliedēm. Amerika zina, ko dara, tas saistīts ar lielo politiku, jo arī NATO karavīri soļoja parādē Sarkanajā laukumā," atgādina A. Lejiņš. Tieši NATO nostājas dēļ Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs nosodījis diktatora Staļina totalitāro režīmu. "Mūsu prezidents to saprot un mēģina ievirzīt attiecīgās interesēs," saka ārpolitikas eksperts.
Vēsturniece Ilga Kreituse, kā Neatkarīgā jau rakstīja, uzskata, ka laiks beigt sabiedrības šķelšanu latviešos un krievos, tāpēc šī vizīte ir būtisks abu valstu labas gribas žests. Kaut arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite bija atteikusies braukt uz Maskavu 9. maijā, I. Kreituse to nevērtē kā valstisku atteikumu. Tā kā Lietuvas prezidentei tuvākajā laikā ieplānota vizīte uz Krieviju, viņa tādā veidā demonstrē, ka sensitīvus jautājumus būs iespējams izrunāt tās laikā.
Igauņu vēsturnieks un ārpolitikas komentētājs Tunne Kelams bez diplomātijas saka: "Neuzskatu, ka 9. maijā mums jāsteidzas uz Maskavu. Maskavā 9. maijā nav vajadzīgas parādes, kuras joprojām rīko pēc KGB scenārijiem." Viņš atgādina, ka Centrāleiropā un Austrumeiropā pirmajos piecos gados pēc uzvaras pār nacismu viens miljons cilvēku tika nogalināti tā sauktās sociālistiskās iekārtas radīšanas gaitā – nometnēs, kur ievietoja padomju iekārtas ienaidniekus. A. Lejiņš uzskata, ka būs interesanti vērot, kā Latvijas krievi vērtēs D. Medvedeva izteikumus par Staļina noziegumiem, kas varētu nozīmēt arī Latvijas okupācijas fakta atzīšanu. "Ja pareizi to kārti izspēlēsim, tad viss ies uz labo pusi. Mums jābūt uzmanīgiem šajā situācijā, jo krievi [Krievijā] tomēr nav gatavi neko darīt, lai iegūtu demokrātiju," vērtē A. Lejiņš. Taču arī viņš saka – sadarboties vajag un līgumi ar Krieviju jāslēdz.