Nav vairs "aiz kalniem" tas laiks, kad Krievija nosodīs Latvijas okupāciju, aģentūrai LETA sacīja Saeimas deputāts un bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks (SCP).
"Lai arī Krievija ir palikusi vienīgā valsts, kas joprojām nav atzinusi Latvijas okupāciju, es pieļauju, ka nav aiz kalniem tā diena, kad pie mums atbrauks kāds no viņu augstu stāvošām amatpersonām un tā arī pateiks, ka viņi nosoda Padomju Savienības īstenoto okupāciju," sacīja bijušais ārlietu ministrs.
Pabriks gan uzsvēra, ka šādā situācijā nav skaidra Latvijas turpmākā rīcība, jo mūsu valsts vienmēr savus pūliņus koncentrējusi tikai uz šāda nosodījuma panākšanu.
"Tas, ka šis nosodījums okupācijai būs, jau neizmainīs mūsu attiecību problemātiku. Mēs līdz tam [nosodījumam] nonāksim - agrāk vai vēlāk. Jautājums ir, kas būs pēc tam?" teica bijušais ārlietu ministrs, minot, ka arī Latvijai pēc šāda soļa nāktos pārskatīt savu politiku. Pabriks norādīja: Latvijas un Krievijas attiecību veidošanu nedrīkst noreducēt līdz atvainošanās par okupāciju panākšanai, jo ir daudzas citas lietas, pie kurām abām pusēm ir jāstrādā.
Politiķis savu pieļāvumu, ka Latvija varētu uzklausīt Krievijas atvainošanos par okupāciju balstīja uz "loģisku notikumu attīstību", tostarp Krievijas pārstāvju retoriku, nosodot staļinismu. Viņš norādīja, ka Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva asais nosodījums PSRS ir saistīts ne vien ar iekšpolitiskiem, bet arī ārpolitiskiem faktoriem.
Savukārt politologs Kārlis Daukšts uzskata, ka Medvedeva teiktais skaidrojams ar Krievijā iekšēji notiekošu cīņu starp divām pusēm - staļinismu attaisnojošo un tādu, kas vairāk vērsta uz sadarbību globalizētajā pasaulē. Politologs prognozēja, ka šīs divas nostājas vēl raisīs asas pretrunas pašā Krievijā, kā arī pieļāva, ka tā varētu būt daļa no Medvedeva priekšvēlēšanu kampaņas arī sāncensībā ar premjeru Vladimiru Putinu.
Arī Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks sacīja, ka ar šādiem paziņojumiem Medvedevs mēģina iezīmēt liberālāku kursu nekā Putins, no kura šādus paziņojumus neviens nebūtu gaidījis. Savukārt staļinisma nosodījums dod daudz lielāku iespēju Eiropai, tostarp Latvijai, rast kopēju valodu ar Maskavu.
Kā ziņots, Krievijas prezidents Medvedevs izteicis pēdējos gados visasāko nosodījumu PSRS, paziņojot, ka Padomju Savienība bija totalitārs režīms, kas apspieda tiesības. Laikrakstā "Izvestija" publicētā intervijā Medvedevs arī norāda, ka padomju diktatora Josifa Staļina pastrādātos noziegumus nevar piedot.
"Padomju Savienība bija ļoti komplicēta valsts, un, ja mēs runājam godīgi, Padomju Savienībā radīto režīmu nevar nosaukt nekā citādi kā vien par totalitāru," sacīja Medvedevs. "Diemžēl tas bija režīms, kurā tika apspiestas elementāras tiesības un brīvības."
Medvedevs arī izteica līdz šim visasāko nosodījumu Staļina pastrādātajiem noziegumiem.
"Staļins pastrādāja milzīgu daudzumu noziegumu pret savu tautu," sacīja Medvedevs. "Un, neskatoties uz faktu, ka viņš daudz strādāja, neskatoties uz to, ka viņa vadībā valsts sasniedza panākumus, to, kas tika pastrādāts pret savu tautu, nevar piedot."
Medvedevs un viņa priekšgājējs Vladimirs Putins līdz šim reti kritizējuši padomju sistēmu un tā vietā uzmanību vērsuši uz tās sasniegumiem.
Putins savulaik PSRS sabrukumu nodēvēja par "20.gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu".
Kritiku Josifam Staļinam intervijā žurnālam "Sestdiena" paudis arī Krievijas Valsts Domes vicespīkers Vladimirs Žirinovskis, minot, ka latviešu sliktajā attieksmē pret Krieviju lielā mērā vainojams Staļins.
"Staļins ir izdarījis vairāk ļauna nekā laba," sacīja Žirinovskis, norādot, ka 9.maija svinību laikā Maskavā plakāti ar Staļina attēlu netiks izkārti. "Plakātus ielās var likt cilvēkiem, kurus gribam godināt vai ar kuriem lepojamies. Bet ar ko gan var lepoties, piesaucots Staļinu? Viņš izsūtīja cilvēkus no Latvijas, un latviešu sliktā attieksme pret mums lielā mērā ir Staļina dēļ."