Gavars pierādījis sevi medicīnas biznesā, politikā – jauniņais

Koalīcija beidzot ir vienojusies, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatam virzīs Zaļo un zemnieku savienības pārstāvi Dagniju Staķi, bet veselības ministra amatam E. Gulbja laboratorijas līdzīpašnieku Didzi Gavaru.

D. Staķe politikā ir jau ilgu laiku – viņa bijusi gan pašvaldības vadītāja, gan ministre, gan deputāte, bet D. Gavars ir jaunpienācējs. Līdz šim viņš saistīts ar medicīnu un ar to saistītu uzņēmējdarbību, tāpēc tas, kā viņš tiks galā ar ministra uzdevumiem Latvijas politikai raksturīgajā vidē, vēl būšot pārbaudījums, spriež viņa pazinēji.

"Es ļoti labi viņu pazīstu jau daudzus gadus – jau kopš tā laika, kad bija mazs puišelis. Bet tagad jau viņu zinu kā veiksmīgu uzņēmēju, kurš daudz ir sasniedzis," saka Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Jāpiebilst, ka E. Gulbja laboratorija Latvijā darbojas jau 17 gadus un tieši D. Gavars bijis tās izveidošanas iniciators, kurš uzmeklējis Beļģijā dzīvojošo Egilu Gulbi un pierunājis sākt kopīgu biznesu. 2008. gadā Dienas Bizness viņu iekļāva Latvijas miljonāru sarakstā.

Ārstu biedrības vadītājs gan arī neslēpa bažas, vai tikpat labi viņam veiksies arī politiskajā vidē. Taču idejas, ar kurām viņš gatavs nākt politikā kā ministrs, esot atzinīgi vērtējamas. P. Apinim ar D. Gavaru nesen bijusi gara saruna par to, kas būtu jādara veselības nozarē, un potenciālais ministrs parādījis dziļu izpratni par notiekošo. P. Apinis to skaidro ar D. Gavara saknēm – viņa ģimenē ārsti bijuši arī citās paaudzēs. 1941. gadā viņa vectēvs kā Rēzeknes slimnīcas galvenais ārsts nošauts, jo kara laikā medicīnisko palīdzību, kā jau ārsts, sniedzis abām pusēm. Arī šis notikums dziļi nosēdies D. Gavaram sirdī, kas, pēc P. Apiņa domām, liek ar visdziļāko atbildību izturēties pret ārsta profesiju un medicīnu kopumā.

Arī pats D. Gavars atzīst, ka ministrijas vadīšana pagaidām viņam ir sveša lieta, tāpēc būs jāmācās. Taču par savu uzdevumu saskata strukturālo reformu turpināšanu veselības nozarē un neatliekamās palīdzības nodrošināšanu, ņemot vērā, ka tieši neatliekamajā palīdzībā stacionāros ir vislielākais finansējuma deficīts.

Sēžot ministra krēslā, D. Gavaram gan būs iespējas ietekmēt arī valsts finansējuma sadali. Tāpēc, ņemot vērā, ka arī laboratorijām pēdējā gada laikā valsts pasūtījums krietni sarucis, liekot ciešāk savilkt jostas arī šajā biznesa jomā, pastāv bažas, ka viņš varētu koncentrēties uz sev zināmāko un tuvāko problēmu risināšanu, atstājot novārtā citus veselības nozares pārstāvjus. P. Apinis gan domā, ka tā nenotiks. E. Gulbja laboratorijai Latvijā noteikti nav bijis monopolstāvoklis, lai, kopumā atbalstot laboratorijas, iegūtu tieši viņa pārstāvētā. Turklāt no D. Gavara izklāstītajiem plāniem izriet, ka viņam nav šaurs skatījums uz medicīnas nozari, sacīja P. Apinis.

Tikmēr, runājot par D. Staķes izvirzīšanu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatam, politiķi ar piesardzību uzlūko, vai tas ietekmēs arī reģionālo reformu. Proti, pirms tam šo ministriju vadīja Tautas partijas pārstāvji, kuru viedokļi no ZZS šajā jautājumā krasi atšķīrās. Premjers Valdis Dombrovskis gan uzsvēra, ka reforma jau pabeigta, tāpēc būtiskas izmaiņas diezin vai gaidāmas. Turklāt jau tagad ir skaidrs, ka šo ministriju pēc vēlēšanām plānots likvidēt.

Par trešā vakantā – tieslietu – ministra amata kandidātu skaidrības joprojām nav, un iespējams, ka līdz vēlēšanām tādu arī nevirzīs. Tieslietu ministra amata pienākumus joprojām pilda Pilsoniskās savienības pārstāvis, aizsardzības ministrs Imants Lieģis. Par zināmajiem kandidātiem balsojums paredzēts nākamnedēļ.

***

Ministru kandidātu CV

Didzis Gavars

dzimis 1966. gadā

1992. gadā beidzis Latvijas Medicīnas akadēmiju

SIA E. Gulbja laboratorija līdzīpašnieks, direktora vietnieks, ārsts

2001. gada pašvaldību vēlēšanās kandidējis Jūrmalā no Latvijas Zaļās partijas saraksta

2008. gadā laikraksts Dienas Bizness viņu minējis Latvijas 1000 miljonāru sarakstā

Dagnija Staķe

dzimusi 1951. gadā

1981. gadā beigusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu

1999. gadā beigusi Latvijas Universitāti, sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā

bijusi Tumes pagasta padomes priekšsēdētāja

no 2002. līdz 2007. gadam – labklājības ministre

kopš 2007. gada – Saeimas deputāte

Latvijas Zemnieku savienības valdes locekle