Daudze aicina iedzīvotājus vēlēšanās balsot par ilgtermiņa attīstības stratēģiju, nevis saukļiem

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, izdarot izvēli par to, kam uzticēt Latvijas valsts vadību nākamos četrus gadus, vajadzētu pamatoties uz kandidātu ilgtermiņa attīstības stratēģiju, nevis skaļiem reklāmas saukļiem, šodien Saeimas svinīgās sēdes laikā aicināja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Daudze atgādināja, ka šis ir vēlēšanu gads, kas nozīmē augstu politisko aktivitāti un arī lielas politiskās kaislības, bet viņš pauda cerību, ka tās neaizēnos galvenos mērķus - izveidot stabilu un sabalansētu valsts budžetu, īstenot ekonomisko programmu, kura nodrošina saprotamu un prognozējamu nodokļu politiku un stabilu uzņēmējdarbības vidi, kas ir iedzīvotāju labklājības pamats.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka, ņemot vērā pašreizējo politisko spēku samēru un to savstarpējās attiecības, nedrīkst pieļaut, ka politiskās kaislības, īstermiņa politiskais izdevīgums un mazas politiskās sabiedrisko attiecību uzvaras noved valsti strupceļā.

"Tādēļ gan pozīcijas, gan opozīcijas partijām būs jādemonstrē sava politiskā gudrība un spēja uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, to atbilstību valsts ilgtermiņa interesēm, nepakļaujoties īstermiņa politiskajai konjunktūrai," akcentēja Daudze, piebilstot, ka īpaši svarīgi tas ir mazākuma valdības apstākļos, kad pozīcijai jāsniedz pamatoti un izsvērti argumenti par labu kādam lēmumam, bet opozīcijai jāspēj paskatīties tālāk par 2.oktobri, kad paredzētas 10.Saeimas vēlēšanas.

Saeimas svinīgajā sēdē, kas veltīta Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 90.gadadienai un Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienai, Daudze atcerējās notikumus pirms 20 gadiem, uzsverot, ka šodien Latvija svin atjaunotās valsts nozīmīgāko svētku dienu, kas pirms 20 gadiem ļāva cerībām par neatkarīgu Latviju pārtapt īstenībā.

"4.maija deklarācija ir vēsturisks dokuments, kas īstenoja ilgas un sapņus par atkal brīvu Latvijas valsti. Valsti, par kuru pusgadsimtu ilgušos padomju okupācijas gadus visā pasaulē neļāva aizmirst mūsu tautieši trimdā. Valsti, kuru visus komunisma režīma gadus savās sirdīs glabāja okupētās Latvijas disidentu grupas. Šodien sakām paldies tiem Tautas frontes līderiem un aktīvistiem, kuri ar savu drosmi, pārliecību un ticību brīvas Latvijas idejai sekmēja Latvijas Tautas frontes saraksta uzvaru 1990.gada 18.marta Augstākās padomes vēlēšanās. Šodien sakām paldies visiem Latvijas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par 4.maija deklarāciju, un tiem kādreizējā PSRS Tautas deputātu kongresa delegātiem no Latvijas, kuri Maskavā aizstāvēja Latvijas un visas Baltijas brīvības ideju un tautu pašnoteikšanās tiesības," sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Saeimas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka 20 atjaunotās Latvijas brīvvalsts gados ir paveikts daudz - neatkarības gados uzaugusi jauna paaudze, kura nav pieredzējusi padomju režīmu un var baudīt atgūto brīvību, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēki var dzīvot zemē, kurā nodrošinātas visas pamattiesības, kas raksturo demokrātisku valsti, - cilvēktiesības, vārda, pulcēšanās un pārvietošanās brīvība, kā arī ikvienam ir dota iespēja piedalīties demokrātiskā valsts pārvaldē.

Tāpat Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO jau sešus gadus sniedz valstij drošības un neatkarības garantijas un ir nodrošināta latviešu valodas un kultūras saglabāšana.

"Varētu teikt, ka ir sasniegts 1990.gada 4.maija deklarācijas galvenais mērķis. Taču valsts savā attīstībā nedrīkst apstāties, jo šajā laikā ir mainījusies mūsu izpratne par labklājību, stabilitāti un Latvijas valsts nākotni. Tāpēc šodien, valsts neatkarības atjaunošanas divdesmitajā gadadienā, izvērtējot paveikto un analizējot lēmumus un notikumus, kas ietekmējuši valsts līdzšinējo attīstību, mums jāraugās uz priekšu, lai Latvija būtu valsts, kurā cilvēki justos droši, vēlētos dzīvot, strādāt un veidot savu un savu bērnu nākotni," apliecināja viena no valsts augstākajām amatpersonām.

Viņš arī atzina, ka ekonomiskā situācija ir ieviesusi savas korekcijas gan Latvijas, gan citu Eiropas un pasaules valstu attīstībā un tieši Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai vienai no pirmajām nācās sāpīgi izjust ekonomiskās krīzes sekas. "Mēs bijām spiesti pieņemt nopietnus un bieži vien nepopulārus lēmumus un pārskatīt iesākto attīstības ceļu. Taču sarežģītie sociāli ekonomiskie apstākļi vienlaikus ir devuši mums arī daudzas mācības, kas, es ceru, ļaus gan pārvērtēt iepriekšējos lēmumus, gan nodrošināt stabilu attīstību nākotnē," sacīja Daudze.

Viņaprāt viena no mācībām, kas ir gūta šajos krīzes laikos, ir, ka ekonomikas pieaugums tikai uz iekšējā patēriņa rēķina ir šķietamība un ir nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts eksportspējīgai ražošanai, lauku uzņēmējdarbībai, kā arī produkcijas noieta tirgus meklējumiem. Tāpat, viņaprāt, ir jāatbalsta ražošana, kas rada augstu pievienoto vērtību un jaunas darba vietas visā Latvijas tautsaimniecībā. "Esam guvuši mācību, ka varam atļauties tērēt tikai tik daudz, cik spējam nopelnīt," secināja Daudze, uzsverot, ka valsts prioritātei ir jābūt izglītībai, sagatavojot augsti kvalificētus speciālistus visdažādākajās tautsaimniecības jomās, lai nodrošinātu inovatīvu produktu tapšanu Latvijā.

Daudze ir pārliecināts, ka, neskatoties uz politiskajiem un ekonomiskajiem satricinājumiem, Saeima un valdība ir spējusi pieņemt nozīmīgus lēmumus ekonomikas stabilizēšanai, bet tagad ir jādara viss, lai pozitīvi iesāktais tiktu turpināts.

Atzinīgus vārdus Saeimas priekšsēdētājs veltīja arī Latvijas cilvēku panākumiem medicīnā, sportā, mūzikā, mākslā, bioloģijā, arheoloģijā un arī citās jomās, aicinot cilvēkus atcerēties šos pozitīvos piemērus, lai noticētu sev un apzinātos savas iespējas.

Atsaucoties uz paveikto demokrātijas nodrošināšanai 20 atjaunotās neatkarības gados, Daudze uzsvēra, ka globālo ekonomisko procesu un satricinājumu rezultātā pašlaik daudz vairāk nekā iepriekš ir vajadzīga visas sabiedrības līdzdalība valsts attīstībā.

"Esmu pārliecināts, ka parlamentārā demokrātija ir bijusi mūsu pareizā izvēle, un tā nav aizstājama ar vienas stiprās rokas politiku. Vēsture ir pierādījusi, ka, pārāk lielai varai nonākot viena vai dažu cilvēku rokās, var tikt pieļautas visai valstij un tautai liktenīgas kļūdas. Tāpēc viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt parlamentārās demokrātijas stabilitāti," akcentēja Daudze.

Novērtējot Latvijas dalību NATO un arī Eiropas Savienībā, Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka nepieciešams darbs, lai Latvijas intereses tiktu nostiprinātas konkrētos lēmumos, bet, lai to panāktu, nacionālajām interesēm esot jābūt skaidri un savlaicīgi definētām, likumdevēju un izpildvaras darbam esot jābūt saskaņotam un maksimāli esot jāiesaista sociālie partneri, kā arī Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā un pārstāvji citās institūcijās.

"Gan pirms divdesmit gadiem, gan arī tagad ļoti svarīga ir cilvēku izpratne par notiekošo, par sasniedzamo mērķi un ceļu uz to. Tolaik nozīmīgākie bija politiskie uzstādījumi, tagad īpaši svarīgi ir ekonomiskie jautājumi. Jāatceras, ka, izvēloties Latvijas preci, mēs atbalstām mūsu ražotājus. Savukārt nomaksāti nodokļi ļauj finansēt bērnu izglītību, nodrošināt pensiju vecākiem un vecvecākiem, maksāt algas tiem, kuri rūpējas par mūsu veselību un drošību. Piedaloties Lielajā talkā, mēs rūpējamies par vidi, kurā dzīvojam. Ar aktīvu līdzdalību politiskajos procesos, dalību vēlēšanās un iesaistīšanos nevalstiskajās organizācijās mēs stiprinām Latvijas demokrātiju," uzsvēra Daudze.

"Pirms 20 gadiem ļoti svarīga bija katra Latvijas iedzīvotāja iesaistīšanās valstī notiekošajos procesos. Arī tagad aicinu visus valsts iedzīvotājus apzināties, ka Latvija ir mūsu zeme un mūsu vienīgā valsts. Mūsu vietā Latvijas valsti necels ne Starptautiskais Valūtas fonds, ne Pasaules Banka, ne Eiropas Komisija. Mums pašiem ir jābūt saimniekiem savā zemē. Latvijas nākotne ir atkarīga no katra Latvijas iedzīvotāja ticības sev, savai ģimenei, savai valstij. Savai Latvijai," runas noslēgumā sacīja Saeimas priekšsēdētājs.

Viņš arī vēlēja, lai pavasaris nes atmodu ne tikai dabā, bet arī visu Latvijas iedzīvotāju prātos un sirdīs.

Kā ziņots, šodien plkst.12 Latvijas Nacionālajā operā sākās Saeimas svinīgā sēde, kas veltīta Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 90.gadadienai un Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienai.

Šī ir otrā reize pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad Saeimas sēde ir sasaukta ārpus Saeimas telpām. Pirmo reizi tas notika 2008.gada 18.novembrī, kad Saeimas svinīgā sēde par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienai notika Latvijas Nacionālajā teātrī.