Saeimas valsts pārvaldes komisijas neatbalstīja ne Tautas partijas, ne Saskaņas centra piedāvāto Ministru kabineta reorganizācijas modeli. Tā vietā deputāti nolēma, ka reorganizācijas plāns būs jāizstrādā valdībai un ziņojums par to Saeimā jāiesniedz līdz ar budžeta projektu 2011. gadam.
Gan Tautas partijas, gan Saskaņas centra priekšlikumi paredzēja 14 ministriju vietā atstāt deviņas, taču to sadalījums bija atšķirīgs. Piemēram, ja TP piedāvāja apvienot Tieslietu un Iekšlietu ministrijas, izveidojot Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministriju, zem viena jumta salikt arī Veselības un Labklājības ministrijas, kā arī izveidot Attīstības ministriju, kuras sastāvā iekļautu Ekonomikas, Satiksmes, Vides un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, tad SC priekšlikumā bija paredzēts apvienot Izglītības un Kultūras ministrijas, izveidot Tautas labklājības ministriju, kurā būtu līdzšinējās Veselības, Labklājības un Vides ministrijas, un Tautsaimniecības ministriju, kurā saliedētu Ekonomikas, Satiksmes un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju funkcijas. Komisijas sēdē, debatējot par šo jautājumu, deputāti atzina, ka abiem modeļiem trūkst pamatojuma. Arī Valsts kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone uzsvēra, ka reorganizāciju nevar veikt, vienkārši piedāvājot jaunu iestāžu sarakstu un skaitu. "Vienmēr ir bijis izvērtējums, kuras funkcijas iet kopā un kuras – neiet, kur ir jēga kaut ko apvienot, kur nav, un kāds ir ekonomiskais ieguvums. Tas nevar būt vienkārši saraksts, kur pēkšņi pazūd, piemēram, Satiksmes ministrija," viņa sacīja. Taču partiju piedāvātajiem priekšlikumiem tieši šīs analīzes pietrūcis.
Jāpiebilst, ka komisijas lēmumu gaidīja arī premjers Valdis Dombrovskis (JL). Viņš iepriekš norādīja, ka no tā būs atkarīga arī viņa rīcība, domājot par ministriju skaita samazināšanas iespējām vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā, arī – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) likvidēšanu, kas bija iecerēta pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības, kad šīs ministrijas politiskās valdības krēsls palika vakants. Pašreizējais koalīcijas lēmums nozīmē, ka RAPLM līdz vēlēšanām var arī netikt reorganizēta. Ministru kabineta iekārtas likums pašlaik gan tiek skatīts tikai otrajā lasījumā, tādējādi teorētiski vēl ir iespējamas izmaiņas. Taču, kā norāda deputāti, – jebkurā gadījumā reorganizācija aizņemtu kā minimums trīs mēnešus, tāpēc jādomā, vai ir lietderīgi reformēt vienu pašu ministriju vai tomēr to darīt tad, kad tiks reorganizēts Ministru kabinets kopumā. Turklāt politiķiem arī nav vienprātības par funkciju pārdali. Piemēram, ministru līmenī tika apsvērts variants šīs ministrijas funkcijas sadalīt starp četrām citām ministrijām – Ekonomikas, Vides, Satiksmes un Finanšu ministriju. Savukārt Pilsoniskās savienības deputāts Gunārs Laicāns vakar atzina, ka tam nevarētu piekrist – drīzāk visas ministrijas funkcijas būtu jānodod tikai Ekonomikas ministrijai, jo izmētāt tās pa dažādām iestādēm nebūtu lietderīgi.
Tas, ka RAPLM netiks likvidēta, nozīmē, ka tās vadītāja amatam tiks meklēts jauns ministrs. Uz šo amatu pretendē Zaļo un zemnieku savienība, kura tam jau izvirzījusi Kocēnu novada domes priekšsēdētāju Vitautu Staņu.
