Saeima šodien trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma Nacionālās drošības likuma grozījumus, kas izstrādāti, ievērojot Eiropas Savienības (ES) direktīvu par nepieciešamību apzināt un noteikt visai ES infrastruktūrai kritiski nozīmīgus objektus.
Turpmāk Ministru kabinets apstiprinās ne tikai nacionālajai drošībai svarīgu objektu kopumu, bet arī Eiropas kritiskās infrastruktūras objektus, kā arī noteiks to apzināšanas, drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtību.
Atsevišķa kritiskā infrastruktūra, kuras darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu vismaz divas Eiropas Savienības dalībvalstis, var tikt noteikta kā Eiropas kritiskā infrastruktūra, teikts likumā.
Kritiskās infrastruktūras objektus turpmāk klasificēs trīs svarīguma kategorijās, atsevišķi nosakot objektus, kuru iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraudētu vai apgrūtinātu valsts pārvaldīšanu un sabiedrības drošību, kā arī pašvaldību darbību vai nozaru pārvaldīšanu. Tāpat atsevišķus objektus varēs noteikt kā Eiropas kritisko infrastruktūru, kuras darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu vismaz divas ES dalībvalstis.
Kritiskās infrastruktūras objekti ir Latvijā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu svarīgu sabiedrības funkciju darbību, cilvēku veselības aizsardzību, drošību un cilvēku ekonomisko vai sociālo labklājību un kuru darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu. Informācija par kritiskās infrastruktūras objektiem un drošības pasākumus reglamentējošajiem dokumentiem ir klasificēta, un tai ar likumu ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss.