Šodien Saeima balsos par Aivja Roņa apstiprināšanu ārlietu ministra amatā. Viņam pēc vakardienas sarunām ar parlamenta frakciju pārstāvjiem ir solīts nešaubīgs atbalsts, līdz ar to savus pienākumus beigs pildīt Māris Riekstiņš, kurš līdz ar pārējiem Tautas partijas ministriem martā otrajā pusē iesniedza demisijas rakstu, taču pēc premjera lūguma turpināja strādāt.
Taču ar pārējo ministru meklēšanu koalīcijai joprojām neveicas – ir pagājis gandrīz pusotrs mēnesis, taču premjers tā arī nav ticis galā ar uzdevumu – izvirzīt kandidātus vakantajiem ministru posteņiem, lai valdība beidzot varētu strādāt pilnā sastāvā.
Turklāt sākotnēji tika teikts, ka problēmas ir tikai ar tieslietu ministra atrašanu, ar ko būtu mierā visa koalīcija, taču bez peripetijām neiztiek arī veselības ministra meklēšanā. Vēl pirmdien kā reāla kandidāte tika vērtēta Pilsoniskās savienības piedāvātā Antra Sakne, otrdien ar viņu tikās premjers Valdis Dombrovskis (JL), bet jau trešdien, redzot, ka viņas apstiprināšana varētu būt problemātiska, pati partija šo piedāvājumu atsauca. Tika atceltas arī viņas iepriekš ieplānotās sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām. Kāds koalīcijas politiķis neslēpa, ka negatīvas atsauksmes par A. Sakni bijušas no mediķu vidus. Arī sarunā ar premjeru A. Sakne neesot atstājusi pārliecinošu iespaidu. Tāpēc V. Dombrovskis uzrunājis citu kandidātu – kādu ar uzņēmējdarbību saistītu cilvēku. Taču, kamēr nav skaidra viņa jāvārda un politisko partiju atbalsta, potenciālā veselības ministra vārdu koalīcija negrib publiskot. Lielā mērā tādēļ, lai izvairītos no līdzīgas situācijas, kā bija ar A. Sakni – koalīcijas lēmumi šajā sakarā no malas šķita haotiski un pašai kandidātei – pazemojoši.
Ir cilvēki, kas uz veselības ministra amatu piesakās arī paši. Piemēram, vakar gatavību uzņemties šos pienākumus izteica Latvijas un Baltijas dermatovenerologu asociāciju prezidents, habilitēts medicīnas doktors Andris Rubins.
Joprojām nav skaidrības arī par tieslietu ministra amata kandidātu. Politiķi arī neprognozē, kad varētu būt gaidāma izšķiršanās, turklāt joprojām izskan viedokļi, ka līdz vēlēšanām varētu iztikt arī bez jauniem ministriem. Tam gan īsti neesot piekritis premjers, tāpēc kandidātu meklēšana turpināšoties.
***
AIVIS RONIS
Dzimis 1968. gada 20. maijā
1991. gadā beidzis LU Vēstures un filozofijas fakultāti
1990. gadā strādājis Latvijas Televīzijā, ārzemju ziņu nodaļā
1991. gadā sācis strādāt Ārlietu ministrijā
1996. gadā iecelts pat Ārlietu ministrijas 1. Politiskās direkcijas (divpusējās attiecības) direktoru; valsts sekretāra vietnieks
1998. gadā Valsts prezidents G. Ulmanis pasniedzis akreditācijas vēstuli darbam par vēstnieku Turcijā
2000. gadā Valsts prezidente V. Vīķe-Freiberga nozīmējusi Latvijas vēstnieka ASV amatam
2004. gadā akreditējies par Latvijas vēstnieku NATO
Kopš 2006. gada – Latvijas–Amerikas finanšu foruma valdes priekšsēdētājs
Avots: LETA
