Jaunā laika dibinātāja, finanšu ministra Einara Repšes lēmums līdz ar šīs Saeimas sasaukuma beigām pamest aktīvo politiku lielu viļņošanos nedz partijā, nedz politikā kopumā nav radījis, lai gan tas bijis pārsteigums pat atsevišķiem partijas biedriem.
Pats E. Repše publiski par to daudz nerunā, vien norāda, ka paliek uzticīgs Jaunā laika (JL) ideāliem un atbalstīs politisko partiju apvienību Vienotība. Kopš partijas dibināšanas Einars Repše un JL ilgu laiku tika uztverts ar vienādības zīmi, kas, no vienas puses, nozīmēja, ka partijai ir spēcīgs, harismatisks līderis, no otras puses, radīja bažas, ka JL kā viena cilvēka partija ir pārāk atkarīga no viņa veiksmēm un neveiksmēm. Tāpēc vēlāk partijā parādījās arī citi līderi, kuri, saprotot nepieciešamību pēc pārmaiņām, asā konkurencē pārņēma no viņa vadības grožus.
Taču, lai gan E. Repšes atsvešināšanās partijā bija vērojama jau ilgāku laiku, sākot ar brīdi, kad par partijas vadītāju kļuva Solvita Āboltiņa, beidzot ar viņa domubiedra Dana Titava izslēgšanu no partijas, pēc kā E. Repše nolēma neiesaistīties partijas valdē, lēmums par turpmāku nekandidēšanu vēlēšanās bijis jaunums arī vairākiem redzamiem JL biedriem.
Piemēram, JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Neatkarīgajai atzina, ka par to uzzinājis tikai šopirmdien. Viņa partijas biedri vērtē, ka partijas izredzes vēlēšanās tas neiedragās, jo mainījusies gan E. Repšes loma partijā, gan vispārējā politiskā situācija. "Ņemot vērā, ka vēlēšanās kandidēs apvienība Vienotība, nevis viens pats Jaunais laiks, Einara nekandidēšana nebūs tik asi izjūtama kā tad, ja būtu tikai JL sarakats," sprieda JL Saeimas frakcijas vadītājs Dz. Zaķis. Viņš gan uzsvēra, ka E. Repše jebkurā gadījumā paliks "nopietna JL sastāvdaļa", ar kuru partija rēķināsies. To uzsvēra arī S. Āboltiņa. Sarunā, kurā E. Repše paziņojis partijai par aiziešanu no aktīvās politikas, piedalījies arī partijas domes priekšsēdētājs, ekonomikas ministrs Artis Kampars un Edgars Jaunups. Vaicāts, kas varētu likt viņam mainīt savu lēmumu, E. Repše atbildējis, ka var būt valstij smagas situācijas, kad viņa padoms un dalība problēmu risināšanā ir nepieciešama, taču viņš cerot, ka tādas situācijas Latvijai nebūšot jāpiedzīvo. S. Āboltiņa uzsvēra, ka lēmumu E. Repše pieņēmis pats pēc ilgām pārdomām. Lai gan joprojām ir vēlētāji, kuriem tieši E. Repšes faktors izvēlei par labu JL ir nozīmīgs, S. Āboltiņa sacīja, ka JL sen vairs nav viena cilvēka partija.
Jāpiebilst, ka E. Repše joprojām turpinās pildīt finanšu ministra pienākumus. Ar ko viņš varētu nodarboties pēc vēlēšanām, pagaidām netiek atklāts. Nesen viņš tika publiski kritizēts no politisko oponentu puses par teju miljonu latu lielajām parādsaistībām, kas Repšem kā finanšu ministram var radīt interešu konfliktu, pieņemot valstij būtiskus finanšu lēmumus.
