Latvijas Mākslas augstskolu asociācija šodien nosūtījusi atklāto vēstuli Valsts Prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, Ekonomikas ministram, Kultūras ministram un citām amatpersonām, norādot, ka tā kategoriski iebilst pret sasteigtajiem administratīvi politiskiem Latvijas augstākās izglītības reformu centieniem.
Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, kas apvieno trīs mākslas augstskolas, kuras ir dibinātas un veidojušās līdz ar Latvijas valsti - Latvijas Mākslas akadēmija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija dibinātas 1919.gadā, bet Latvijas Kultūras akadēmija 1990.gadā kā pirmā valsts augstskola pēc neatkarības atjaunošanas un kuras savos centienos integrēties Eiropas vienotajā izglītības telpā simbolizē Latvijas valsts mērķus iekļauties Eiropas politiskajā, ekonomiskajā un kultūras vidē, un kuras veido Latvijas kultūras, mākslas un radošo industriju pamatu, citiem vārdiem, Latvijas tēlu, savu augstskolu vārdā paziņo, ka kategoriski iebilst pret sasteigtajiem administratīvi politiskiem Latvijas augstākās izglītības reformu centieniem.
Balstoties Boloņas procesa garā, un šajā sakarībā jo īpaši uzsverot Berlīnes 2003.gada komunikē pausto viedokli par to, ka būtisks priekšnoteikums Boloņas mērķu sasniegšanai ir reāla augstskolu autonomija, un sekojot Eiropas Parlamenta 2009.gada 24.marta rezolūcijas Par mākslas studijām Eiropā garam, kas formulēts atbilstoši Eiropas Savienības moto paustajam "Vienotība daudzveidībā", Latvijas Mākslas augstskolu asociācija paziņo, ka par reformām augstākās izglītības jomā ir jālemj visupirms tikai un vienīgi attiecīgo nozaru profesionāļiem.
Jebkādam reformu un restrukturizācijas procesam ir jābūt nozares profesionāļu atbalstītam un demokrātiskam. Tam vispirms ir jāatbilst attiecīgās nozares attīstības pamatmērķim. Tam ir jānodrošina visefektīgākās un viskompetentākās studiju, radošās darbības un zinātniskās pētniecības iespējas. Un tam ir jābalstās nozares akadēmiskā personāla un studējošo vienotā pārliecībā. Pretējā gadījumā jebkuri centieni reformēt augstāko izglītību tiks uztverti kā vardarbīga un nekompetenta administratīvi politiska iejaukšanās akadēmiskajā procesā un sastapsies ar slēptāku vai atklātāku pretošanos, nolemjot šos centienus jau iepriekš paredzamai neveiksmei un faktiski sagraujot Latvijas augstākās izglītības sistēmu un, jo īpaši, Latvijas unikālo augstāko mākslas, mūzikas un kultūras izglītības sistēmu.
Vienlaikus Latvijas Mākslas augstskolu asociācija uzaicina Latvijas Republikas valdību un augstākās izglītības reformu procesam savu atbalstu izteikušos akadēmisko aprindu pārstāvjus uzsākt atklātu dialogu iesaistot darba grupās un forumos visu nozaru akadēmisko personālu un arī studējošo pārstāvjus un vienlaicīgi kliedēt bažas, ka šo augstākās izglītības reformu slēptais mērķis ir pārdalīt paredzamos Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumus augstākajā izglītībā.
Paredzamais augstākās izglītības reformu process var tikt veidots tikai un vienīgi vadoties no efektivitātes un konkurētspējas veicināšanas viedokļa. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem 2009.gadā Latvijas augstākās izglītības konkurētspējas indekss ir ievērojami augstāks nekā Latvijas valsts vai tās administratīvi politiskā aparāta konkurētspējas indekss, vēl jo kritiskāk ir vērtējami tā īstenošanas administratīvi politiskie centieni. Augstākās izglītības reformu process nevar tikt politizēts un pakļauts atsevišķu politisko partiju un politiķu vai arī atsevišķu augstākās izglītības institūciju vadītāju savtīgi egoistiskajām interesēm. No augstākās izglītības reformu procesa ir atkarīgi daudz būtiskāki jautājumi nevis tikai dažu personu ambiciozu vai savtīgu mērķu apmierināšana. No tā kā noritēs augstākās izglītības process ir atkarīga Latvijas nākotnes mākslas, kultūras, izglītības un zinātnes kvalitāte. No tā ir atkarīgs vai Latvija pastāvēs kā moderna eiropeiska valsts arī 21.gadsimtā.