Ja kāds iedomājas, ka sociālajā jomā būtu iespējami vēl kādi grandiozi samazinājumi, tad viņš vienkārši nesaprot, kāda ir situācija, Neatkarīgajai atzīst Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.
Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pašreizējā brīdī neredz iespējas samazināt kādas no sociālajām programmām, piemēram, pabalstus vai pensijas valsts budžeta konsolidācijas vārdā.
Pašreiz "politiskajā gaisā" virmo līdzīgas sajūtas kā pērn vasarā pirms pensiju un pabalstu samazināšanas likuma pieņemšanas.
Varētu būt bez deficīta
Sociālā budžeta plāns šim gadam ir plānots ar 354 miljonu latu deficītu, no kura lielākā daļa ir pensiju speciālā budžeta mīnusi – 276 miljoni latu. Pirmkārt, ieņēmumi no sociālajām iemaksām nesedz izdevumus pensijām, otrkārt, šāgada pensiju budžeta deficītu uztur miljoni, kuri šogad atdodami pensionāriem saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu.
Tiesa, sociālajā un arī pensiju budžetā joprojām ir uzkrājums, no kā arī tiek segts budžeta deficīts. Sociālā budžeta atlikums gada beigās tiek plānots 382,8 miljoni latu. "Ja no sociālā budžeta izceltu izmaksas, kuras neattiecas uz sociālo apdrošināšanu – pensiju piemaksām un vecāku pabalstu, tad pensiju budžetā nemaz nebūtu deficīta vai tas būtu ļoti niecīgs," skaidro I. Alliks. Viņš ir viens no ekspertiem, kas strādā pie ziņojuma par ilgtspējīgas un stabilas pensiju sistēmas nodrošināšanas, kuram jābūt gatavam jūnijā.
Viņš norāda, ka versijas par sociālo izdevumu samazināšanu nākamā budžeta kontekstā, proti, kādu sociālo programmu samazināšanu jau nākamgad, nemaz nav šā ziņojuma jautājums. "Tie ir priekšlikumi ilgtermiņam, bet, protams, tas neizslēdz iespēju, ka valdība skatīsies ko ātrāk..." spriež I. Alliks.
Lai pasaka, kā
"Mēs nonākam pretrunās, pat ne mēs, starptautiskie aizdevēji – viņi saka: jāsniedz atbalsts trūcīgām personām, tieši krīzē visvairāk jādomā par sociālām programmām, bet, no otras puses – spiediens veikt krasas izmaiņas sociālajās programmās. Tad kur te ir loģika?" jautā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andris Bērziņš (ZZS). Tāpat deputāts nesaprot, kam tad vajadzīgs tas sociālais spilvens bez spalvām, ja naudu pensionāriem atkal grib noņemt nost? Jāatceras, ka šie pensionāri jau uztur savas ģimenes.
Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (pie frakcijām nepiederoša) norāda, ka attiecībā uz pensijām praktiski nevar būt runas, jo "aiz tām stāv ne viens vien Satversmes spriedums". Arī viņa ir skeptiska par iespēju samazināt kādas no sociālajām programmām.
Vidzemes augstskolas profesore Feliciana Rajevska norāda, ka Latvijā diemžēl sociālā politika padziļina sociālo nevienlīdzību – tādus apstākļus, ka cilvēks atrodas sabiedrībā, taču tās procesos piedalīties nespēj.
Valdībā nediskutē
Viens no priekšlikumiem, kas iekļauts arī ziņojumā valdībai (plašas debates izpalika, arī labklājības ministrs nebija sēdē, jo atrodas Austrijā) par pensijām, ir ar sociālajām iemaksām nesegtu pakalpojumu izmaksas avota pārstrukturizēšana uz valsts budžetu, attīrot sociālās apdrošināšanas sistēmu. Pensiju piemaksas ir viens, bet otrs vecāku pabalsts. "Kāds būs tā apmērs un cik ilgu to maksās, par to jādiskutē," saka I. Alliks. Pašlaik vecāku pabalstu maksā atkarībā no mātes vai tēva algas, lai gan sociālās iemaksas par šo pabalstu cilvēki neveic, tas ir, ieviešot šo pabalstu sociālo iemaksu likme netika palielināta. Teorētiski, ja tas vairs nebūtu saistīts ar sociālo apdrošināšanu, tad pastāv iespēja to nenoteikt atbilstoši katra cilvēka algai, bet gan kādu noteiktu summu visiem, neatkarīgi no ienākumiem.