Skaļo parakstu vākšanas kampaņu ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atbalstam bijušie prokurori skaidro gan ar priekšvēlēšanu gaisotni, gan ar likumsakarīgu reakciju uz deputātu balsojumu, gan pauž pārliecību, ka prokuratūrā nepieciešamas kardinālas reformas.
Bijušais prokurors un tiesnesis, šobrīd zvērināts advokāts Āris Stoks uzskata, ka augstākos valsts amatus, tostarp ģenerālprokurora amatu, viens cilvēks drīkst ieņemt ne vairāk par diviem termiņiem. 2000. gadā J. Maizītis nebija zināms plašākai sabiedrībai, bet viņa atzinīgi novērtētais darbs bija par pamatu viņa virzīšanai.
Jāmeklē ārpus Rīgas
Arī tagad ir pietiekami daudz tādu, kuri būtu cienīgi ieņemt ģenerālprokurora amatu. Ā.Stoks, domā, ka Ģenerālprokuratūrā šādu kandidātu nav, tie būtu jāmeklē ārpus Rīgas. Priekšlikums grozīt Saeimas kārtības rulli, lai ģenerālprokuroru apstiprinātu amatā ar atklātu balsojumu, nebūtu atbalstāms, jo izteiktā priekšlikuma iniciatoru mērķis ir atklāt tos deputātus, kuri solījuši atbalstīt J. Maizīti, taču rīkojušies pretēji. Minētā priekšlikuma iniciatori nav ņēmuši vērā, ka ģenerālprokurora, tiesnešu, Satversmes aizsardzības biroja vadītāja un citu augstāko amatpersonu apstiprināšana amatos ar aizklāto balsojumu nodrošina ne tikai pašas Saeimas neatkarību, bet arī to, ka minētās amatpersonas savā darbā rīkosies objektīvi.
"Prokuratūrā strādāju līdz 2001. gadam, pēc tam strādāju tiesā. Uzskatu, ka prokuroru attieksme pret darbu kopš tā laika, kad prokuratūru sāka vadīt J. Maizītis, ir mainījusies. Par darba kvalitātes rādītājiem tagad kļuvis uz tiesu nosūtīto krimināllietu skaits un termiņš, kādā tas tiek izdarīts, kā rezultātā prokurori mēģina krimināllietas maksimāli ātri novirzīt uz tiesu, bet pieļautās kļūdas cenšas labot jau tiesas procesa laikā. Ar šo J. Maizīša kandidatūras virzīšanas kampaņu uz Augstākās tiesas priekšsēdētāju tiek izdarīts milzīgs spiediens. Viņam patiesībā vairs nav iespējas virzīt J. Maizīti ģenerālprokurora amatam, jo, to darot, viņš izrādīs savu ietekmējamību, kā to savulaik izdarīja J. Maizītis, pakļaujoties partijas Jaunais laiks spiedienam un pieļaujot kriminālprocesa uzsākšanu tā sauktajā Grinberga lietā, kas ar blīkšķi izgāzās. Nebūtu pieļaujams, ka politiskā spiediena dēļ mēs varētu zaudēt arī AT priekšsēdētāju, kā savulaik Jaunā laika spiediena dēļ Rīgas apgabaltiesa zaudēja savu priekšsēdētāju, kurš, nepakļaujoties spiedienam, aizgāja no darba," stāsta Ā.Stoks.
Vajag kardinālas pārmaiņas
Bijušais prokurors, zvērināts advokāts Juris Galejs pauž uzskatu, ka notiekošais ap J. Maizīša neievēlēšanu līdzinās bara histērijai. Problēma nav ģenerālprokurora J. Maizīša kandidatūrā, bet gan nepieciešamībā veikt kardinālas izmaiņas prokuratūras darbā: "Jānodala izmeklēšanas funkcijas no uzraudzības funkcijām. Izmeklēšanu šobrīd tā īsti neviens neuzrauga. Nākamā problēma ir izmeklēšanas tiesnešu funkcijas. Izmeklēšanu formāli it kā uzrauga prokurors, cilvēktiesību ievērošanu izmeklēšanā – izmeklēšanas tiesnesis, taču to, kas notiek saistībā ar izmeklēšanu kopumā, neuzrauga neviens. Kad krimināllietas tiek izmeklētas, tās it kā uzrauga prokurors, bet, kad tās nonāk pie prokurora, vai tad prokurors uzrauga prokuroru? Ja nav kontroles, ne jau visi spēj būt pietiekami disciplinēti. Daudzas krimināllietas līdz tiesai nemaz nenonāk. Līdz ar to nevaram apgalvot, ka mums pastāv soda neizbēgamība. Pats trakākais, kas var būt, ir pasūtījumu izpilde. Tiem pat nav jābūt politiskiem pasūtījumiem. Var būt situācija, ka kriminālprocess var vilkties gadiem ilgi, lai gan pamats šim procesam var arī nebūt. Tikpat labi var tikt pieņemts lēmums par pamatota kriminālprocesa izbeigšanu, un par šādu lēmumu jau nebūs kam pasūdzēties. Ja pašreizējā sistēmā nekas netiks mainīts, tad nav nozīmes, kurš cilvēks ir ģenerālprokurora amatā."
Izskatās nesmuki
Bijušais prokurors zvērināts advokāts Ivars Krauze turpretim kampaņu par J. Maizīša ievēlēšanu uzskata par pamatotu un likumsakarīgu: "Ja deputāti runā vienu un pēc tam nobalso savādāk – tas no malas izskatās visai dīvaini. Pēc balsojuma žurnālisti, aptaujājot deputātus, bija saņēmuši 55 atbildes, ka balsots par Maizīti. Kā tā var būt? Tas izskatās ļoti nesmuki. Tauta vāca parakstus, jo uzskatīja, ka noticis ir kaut kas negodīgs. Parakstu vākšana notika nevis saistībā ar balsojuma rezultātu, bet gan kā protests pret dīvainu deputātu rīcību. Labāk bija neteikt neko, nekā publiskā telpā kaut ko solīt.