Atsakoties no VID ēkas celtniecības Mežaparkā, valsts var zaudēt Ls 3,2 miljonus

Finanšu ministrija (FM) apsver iespējas atteikties no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citu valsts iestāžu biroju ēku celtniecības Mežaparkā, tomēr līgumi ar projekta realizētāju, bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra vadīto firmu "Mežaparks SPV" noslēgti tā, ka to laušanas gadījumā valstij var nākties zaudēt 3,2 miljonus latu, šovakar ziņoja LTV raidījums "De facto".

Vēl "treknajos gados" bija nolemts, ka VID nepieciešama jauna māja, un vēlams - Mežaparkā. Konkursā uzvarēja firma "Mežaparks SPV", kas neilgi pirms tam bija iegādājusies milzīgu zemesgabalu no augstas VID amatpersonas, Vladimira Vaškeviča šķirtās sievas. Projekta īstenošanai izveidoja firmu "Biroju centrs Ezerparks", kuras pamatkapitālā valsts ieguldīja 3,2 miljonus latu.

Patlaban FM šī projekta lietderību apšauba un vēlas no tā tikt vaļā, vai vismaz mazināt iepriekš uzņemtās saistības.

Tomēr, ja trekno gadu līgumu lauž, valstij, visticamāk, jārēķinās ar kārtējo trīs miljonu latu zaudējumu. Projekta attīstītāja deleģētais runātājs Jānis Stakens raidījumam "De facto" to apliecināja: "Jā, visticamāk, ka zaudē". Bojārs laiku intervijai nebija atradis.

3,2 miljonus latu "Biroju centrā Ezerparks" valsts ieguldījusi, lai uzņēmumam būtu finansējums darbības sākšanai, kā arī projekta sākumposma realizācijai, skaidro VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ). Tolaik no valsts puses projektu virzīja bijusī VNĪ valde Māra Kaijaka vadībā. Viņš dziļākos komentāros nevēlējās ieslīgt un interviju "De facto" atteica.

Saskaņā ar esošo vienošanos VID ar attīstītāju būtu jāslēdz nomas līgums uz 30 gadiem. Kāda summa par ēku izmantošanu ik mēnesi būtu jāmaksā VID, neviens pat aptuvenus skaitļus pateikt nevar.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) uzskata, ka VID patlaban nav nepieciešamas jaunas un dārgas ēkas.

Repše raidījumam atzinis, ka "līgumi saslēgti tā, ka šobrīd jāmeklē tiesiski pareizākais ceļš, lai valsts izietu ar minimāliem zaudējumiem. Šādi vai tādi zaudējumi tiešām būs, bet nu tad vismaz jāparūpējas par to, lai zaudējumi aiziet pienācīgā vērtībā, ko valsts par to varētu saņemt."

Līdz nākamās nedēļas beigām jābūt izveidotai darba grupai, kurai jāizvērtē jau noslēgtie līgumi un jārēķina, ko ar projektu iesākt turpmāk. Darba grupā būs pārstāvji no FM, VID un VNĪ. No VNĪ darba grupā būs tie paši juristi, kuri savulaik strādājuši pie līgumiem ar Bojāra vadīto firmu, apliecinājis VNĪ valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars. Viņš skaidro: "Tāpēc būs no Finanšu ministrijas piesaistīti juristi, kuri nav bijuši iesaistīti līgumu tapšanā."

Attīstītājs projektu vēlas turpināt un uzsver, ka valstij būs zaudējumi, to nedarot. "VID ēka ir aktīvākais mūsu šodienas projekts un šeit ir atslēga, kāpēc mēs esam ieinteresēti VID ēkas būvniecībā, nepelnot vairāk par 5%, - mēs gribam attīstīt šo teritoriju, un tas būs kā dzīvības ieviesējs visā šajā jaunajā pilsētā," atzina Stakens.

Tikmēr valdība nolēmusi apkopot, kādi Publiskās un privātās partnerības projekti jau ir iesākti vai ir padomā valsts un pašvaldību iestādēm. Tām šie saraksti jāiesniedz līdz 1.oktobrim. Latvija Starptautiskajam Valūtas fondam ir solījusies vismaz šajā gadā nesākt jaunus publiskās un privātās partnerības projektus, izņemot četru jaunu bērnudārzu celtniecību.