Augstākajā politiskajā līmenī nav noteikts, uz kādu mērķi Latvija virzās, kādus rezultātus kādā termiņā plānots sasniegt un ar kādu resursu ieguldījumu tiek plānots to panākt, un kā tas ietekmēs sabiedrību kopumā, tādējādi tiek radīta labvēlīga vide nekonsekventai rīcībai, šodien atklājot semināru ciklu Latvijas augstskolās "Nepārdod Latviju!", sacīja valsts kontroliere Ingūna Sudraba.
Viņa uzsvēra, ka valsts un pašvaldību rīcībai jābūt tādai, lai visi sabiedrības līdzekļi tiktu izlietoti valsts un sabiedrības interesēs un netiktu pieļauts, ka tie tiek izlietoti personīga labuma gūšanai. Viņa teica, ka necaurskatāmība un atklātības trūkums lēmumu pieņemšanā sākas jau ar politikas plānošanas procesu.
"Pagājušajā nedēļā valdības sēdē ar vienu lēmumu 37 dokumenti tika atzīti par spēkā neesošiem. Neviens nepajautāja, kas šie ir par dokumentiem, vai tie ir īstenoti dzīvē, kā resursi izmantoti to īstenošanai, kādi rezultāti sasniegti un kāds pozitīvs ieguldījums no šajos dokumentos plānotajām rīcībām ir sabiedrībai," teica Sudraba.
Valsts kontroliere runāja arī par veselības un izglītības jomās plānotajām strukturālajām pārmaiņām, kur galvenais mērķis ir samazināt izdevumus, taču nav skaidri definēti rezultāti, kas jāsasniedz šo reformu rezultātā. "Kādi veselības pakalpojumi būs pieejami par valsts līdzekļiem, par kādiem pakalpojumiem būs jāmaksā pašiem, un kur tos varēs saņemt? Nav saprotams kas tiks sasniegts ar finansēšanas modeli "Nauda seko skolēnam", ko ieviesa Izglītības un zinātnes ministrija," teica Sudraba.
Valsts kontroliere norādīja, ka, lai arī iepirkuma procedūras valsts un pašvaldības veic atbilstoši likumdošanas prasībām, amatpersonām nav noteikti sasniedzami rezultāti. "Šaubos, vai sabiedrība atbalstītu viena tilta būvniecību par pusmiljardu latu vai vairākus miljonus latu par "e-talona" ieviešanu sabiedriskajā transportā. Valsts kontrolei savos revīziju atzinumos ir regulāri jānorāda uz līdzekļu neobjektīvu izlietojumu, jo netiek izvērtēta iztērēto līdzekļu samērojamība," sacīja Sudraba.
Gan Sudraba, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Normunds Vilnītis aicināja sabiedrību būt aktīvākai. Ja ir zināms par korupcijas gadījumiem, tos vajag darīt zināmus tiesībsargājošajām iestādēm. "Nepārdosim un nepirksim Latviju," aicināja Vilnītis.
Kā satraucošu problēmu Vilnītis minēja faktu, ka pētījumu rezultāti parāda, ka jauniešu vidū palielinās tendence atbalstīt kukuļdošanu un neuzskatīt to par likumpārkāpumu.
Viņš arī uzsvēra, ka nedrīkst domāt, ka tikai ar KNAB izveidošanu tiks atrisinātas visas korupcijas problēmas. "Daudz aktīvāk ir jāiesaistās profesionālajām asociācijām, nevalstiskajām organizācijām, domubiedru grupām, kas seko līdzi valsts, pašvaldības amatpersonu darbam un par zināmajiem kukuļdošanas gadījumiem ziņo KNAB," aicināja Vilnītis.
Kā ziņots, rīt, 21.aprīlī, seminārs "Nepārdod Latviju!" notiks Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) Jelgavā, 22.aprīlī - Vidzemes augstskolā, Valmierā, un 23.aprīlī Rēzeknes augstskolā. Tajos varēs noklausīties KNAB pārstāvju, LLU Sociālo zinātņu fakultātes dekāna Voldemāra Barisa, Vidzemes augstskolas Sociālo zinātņu dekānes Daces Jansones, Rēzeknes augstskolas Tiesību zinātņu fakultātes lektora Alekseja Lapsas un vieslektoru lekcijas. Katra semināra noslēgumā tā dalībnieki sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāves Aigas Grišānes vadībā piedalīsies simulāciju spēlē "Pārdotās vēlēšanas", lai jauniegūtās zināšanas pārbaudītu praksē.
Semināru dalībnieki arī saņems speciāli sagatavotus ar īpaši šim projektam radītām asprātīgām karikatūrām ilustrētus bukletus un "kukuļus" jeb maizes klaipiņus ar aicinājumu nepārdot Latviju.
"Novērojot šī brīža realitāti, kad vietējās iedzīvotāju aptaujas skaidri parāda, ka kukuļdošanu un nodokļu nemaksāšanu nosoda tikai retais, un vēloties dot savu ieguldījumu situācijas uzlabošanā, semināru ciklu rīko Latvijas Konservatīvā jaunatnes apvienība (LKJA) ar ASV vēstniecības Latvijā finansiālu atbalstu," stāstīja Latvijas Konservatīvās jaunatnes apvienības vadītāja Ieva Dzelme.