Valdība šodien izskatīts Finanšu ministrijas (FM) virzīto pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai.
Konkrētus priekšlikumus īstermiņa pasākumu plānam valdībai sagatavojusi ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) rīkojumu izveidotā darba grupa. Tie paredz kopumā septiņus uzdevumus, ko īstenojot samazināsies iespēja legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, tiks apgrūtināta iespēja darījumos lietot skaidru naudu un būs veicināta labprātīga nodokļu nomaksa.
Tiek uzsvērts, ka ēnu ekonomikas apkarošanai nepieciešami ne tikai represīvi, kontroli un administratīvo slogu palielinoši pasākumi, bet arī kompleksi, inovatīvi risinājumi, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret iesaistīšanos ēnu ekonomikā un radītu motivāciju darboties legāli.
FM uzskata, ka ēnu ekonomikas samazināšanai ir jāierobežo skaidras naudas darījumi vairumtirdzniecībā, jānodrošina Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pieeja Kredītu reģistrā esošajai informācijai, jāizvērtē pastāvošā sistēma ziņošanai par pārkāpumiem, un jāizstrādā priekšlikumi, kas veicinātu informācijas sniegšanu kontrolējošajām iestādēm par citu personu izdarītajiem pārkāpumiem.
Efektīvākai skaidrā naudā veikto darījumu kontrolei likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta pirmajā daļā noteikto skaidrā naudā veikto darījumu summa, pēc kuras pārsniegšanas nodokļu maksātājiem ir jāiesniedz deklarācija par iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, tiks samazināta no 3000 latu uz 1000 latu.
Tāpat plānota sabiedrības informēšana/izglītošana par iekasēto nodokļu izlietojumu un visiem labumiem, ko nodokļu maksātājs gūst no nodokļu maksāšanas, un sabiedrības iesaistīšana Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu un priekšlikumu ēnu ekonomikas samazināšanai izstrādē, padarot visu informāciju publiski pieejamu un radot iespējas iedzīvotājiem iesaistīties priekšlikumu izstrādē.
Tiks noteikts, ka viens no kritērijiem, lai persona varētu izmantot TIR procedūru un saņemt TIR karnetes, ir noteikta algas līmeņa nodrošināšana darbiniekiem.
Kā sagaidāmā ietekme uz nodokļu iekasēšanu un ēnu ekonomikas samazināšanu, ja VID tiks dota pieeja Kredītu reģistram, tiek minēts tas, ka, veicot fizisko personu ienākumu-izdevumu analīzi, daudz precīzāk un pilnīgāk tiktu identificētas personas, kurām izdevumi pārsniedz ienākumus.
Un, lai iegūtu informāciju par fizisko personu izsniegtajiem aizdevumiem un to atmaksu, nebūtu nodokļu maksātājam jāpieprasa iesniegt papildu deklarāciju par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu, bet informācija riska analīzes vajadzībām tiktu iegūta no Kredītu reģistra.
Šī mērķa sasniegšanai FM līdz šā gada 1.jūlijam jāizstrādā un valdībā jāiesniedz grozījumi Kredītiestāžu likuma 106.1 panta 7.daļā, nosakot, ka Latvijas Banka Kredītu reģistrā esošās ziņas sniedz VID nodokļu administrēšanas funkciju nodrošināšanai un informācijas apmaiņa tiek nodrošināta tiešsaistes režīmā un automātiskās informācijas apmaiņas veidā, pamatojoties uz noslēgto starpresoru vienošanos.
Ja tiks izvērtēta pastāvošā sistēma ziņošanai par pārkāpumiem un izstrādāti priekšlikumi, kas veicinātu informācijas sniegšanu kontrolējošajām iestādēm par citu personu izdarītajiem pārkāpumiem, tad kontrolējošo iestāžu rīcībā būs vairāk informācijas par iespējamiem pārkāpumiem, palielināsies risks tikt atklātam un līdz ar to samazināsies motivācija iesaistīties ēnu ekonomikas aktivitātēs.
FM pastāvošās sistēmas izvērtējums un priekšlikumi sistēmas uzlabošanai būs jāsagatavo un jāiesniedz valdībai līdz šā gada 1.jūnijam.
No skaidras naudas darījumu ierobežošanas vairumtirdzniecībā kā sagaidāmā ietekme uz nodokļu iekasēšanu un ēnu ekonomikas samazināšanu minēts tas, ka bezskaidras naudas darījumos ir mazāka iespēja veikt krāpnieciskus darījumus un izvairīties no nodokļu nomaksas, netiek pieļauta iespēja legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, tostarp "aplokšņu algas".
Lai ierobežotu skaidras naudas darījumus vairumtirdzniecībā, ir nepieciešams atjaunot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30.panta normu, kas noteiktu, ka vairumtirdzniecībā atļauts veikt tikai bezskaidras naudas norēķinus. FM šīs izmaiņas jāsagatavo un jāiesniedz valdībā līdz 1.jūlijam.
Savukārt savstarpēji skaidrā naudā veikto darījumu summas samazināšana no 3000 latu uz 1000 latu, pēc kuras šie darījumi jādeklarē, apgrūtinās iespēju darījumos lietot skaidru naudu un VID būs pieejama papildu informācija par veiktajiem darījumiem, lietojot skaidru naudu, paredz pasākumu plāns. Šī mērķa sasniegšanai FM līdz 1.jūlijam valdībā jāiesniedz grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".
Nosakot, ka viens no kritērijiem, lai persona varētu izmantot TIR procedūru un saņemt TIR karnetes, ir algas līmeņa nodrošināšana darbiniekiem, tiks samazināta algu izmaksa "aploksnēs" tranzīta nozarē. Šim nolūkam veicami grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumos par muitas procedūras - tranzīts - piemērošanas kārtību, un šie grozījumi FM valdībā jāiesniedz līdz 1.jūlijam.
Veicot sabiedrības informēšanu un izglītošanu par iekasēto nodokļu izlietojumu un visiem labumiem, ko nodokļu maksātājs gūst no nodokļu maksāšanas, tiks veicināta labprātīga nodokļu nomaksa, jo sabiedrība redzēs, kur paliek viņa samaksāto nodokļu nauda. Šim nolūkam FM līdz 1.jūnijam jāpilnveido ministrijas interneta mājaslapa.
Savukārt sabiedrības iesaistīšanai un informēšanai Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu un priekšlikumu ēnu ekonomikas samazināšanai izstrādē, nepieciešams pastāvīgi atjaunot informāciju FM interneta mājaslapā.
Turpmākajos mēnešos atbildīgā darba grupa plāno darboties vairākos virzienos. Pirmkārt, izvērtēt VID un citu kontrolējošo iestāžu veikto riska analīzi un citus veiktos pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai. Otrkārt, sadarbībā ar uzņēmējiem iepazīties ar privātā sektora redzējumu par galvenajiem cēloņiem, kas mazina motivāciju darboties legāli. Treškārt, ņemot vērā to, ka šai parādībai ir dažādi cēloņi un tie var atšķirties katrā nozarē, analizēt katru nozari atsevišķi un izstrādāt atbilstošus risinājumus šādās nozarēs: būvniecība, transports, apstrādes rūpniecība, komercpakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība, kā arī citās nozares, ja nepieciešams.
Nozaru analīzi veiks tam īpaši izveidotas apakšgrupas, kuru sastāvā ietilps attiecīgās nozares kompetentās iestādes un nozares uzņēmēji. Apakšgrupu uzdevumi būs veikt attiecīgās nozares analīzi, novērtēt ēnu ekonomikas apjomu tajā, identificēt galvenos cēloņus un ēnu ekonomikas darbības mehānismus, izstrādāt gan represīvo, gan motivējošo pasākumu priekšlikumus.