Zināmi iespējamie jaunie ministri

Zināms potenciālais vakanto ministru amatu sadalījums. Pēc šajā pēcpusdienā noritējušajām politiķu sarunām plānots, ka veselības ministra amats varētu tikt uzticēts "Sabiedrībai citai politikai" un tās priekšsēdētājam Aigaram Štokenbergam. Šāda izvēle ir tāpēc, ka Štokenbergam ir zināšanas ekonomikā un veselības ministram nav obligāti jābūt ārstam. Ārlietu ministra amatā varētu tikt virzīts bijušais vēstnieks un pašreizējais Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis.

Teikmanis sacija, ka neviena partija viņu vēl nav uzrunājusi un par viņa iespējamo kandidatūru ārlietu ministra amatam viņam nekas nav zināms. Atbildot uz jautājumu, vai viņš piekristu šādam piedāvājumam, Teikmanis norādīja, ka nekādus komentārus nesniegs.

Savukārt par tieslietu ministra amata pretendentu vēl nav panākta vienošanās. Minēto amatu vēlas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču pārējie koalīcijas partneri šādu iespējamību noraida un turpina meklēt piemērotu profesionāli, kas varētu būt, piemēram, mācībspēks no akadēmiskajām aprindām.

Štokenbergs uzsvēra, ka partijai esot divi ministru amata kandidāti, abi profesionāļi, proti, ārlietām - Artis Pabriks un tieslietu ministra amatam - Aleksejs Loskutovs, bet veselības ministra amats, pēc viņa teiktā, ir "trešās šķiras".

"Mums ir visprofesionālākie ministru amata pretendenti, bet lai pārējās partijas pasaka, kāpēc par viņiem nevar balsot," teica Štokenbergs.

Pēc kuluāru informācijas, ne Pabriku, ne arī Loskutovu nav gatava atbalstīt lielākā daļa Saeimas deputātu.

ZZS tieslietu ministra amatam piedāvājuši savu kandidātu, taču pārējās koalīcijas partijas to noraidījušas, uzskatot, ka kandidātu nevar nosaukt par neatkarīgu profesionāli. Gadījumā, ja partijām neizdosies vienoties par vakanto ministru amatu sadalījumu, uz Saeimu tiks virzīti apstiprināšanai tie ministru amatu kandidāti, par kuriem varēs vienoties. Netiek arī izslēgts, ka ministra pienākumi kādā ministrijā varētu tikt uzticēti parlamentārajiem sekretāriem.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais