Saeima neatbalsta Maizīša kandidatūru [papildināts]

© f64

Saeima šodien balsojumā par ģenerālprokurora iecelšanu noraidīja Jāņa Maizīša kandidatūru šim amatam. "Pret" balsoja 47 deputāti, bet "par" 45.

Maizītis pēc balsojuma žurnālistiem atzina, ka ir pārsteigts par šādu pavērsienu, tomēr pagaidām viņš to nevar komentēt, jo nezina deputātu motivāciju. Maizītis vien pateicās tiem deputātiem, kuri viņu balsojumā atbalstīja.

Līdzšinējais Maizīša piecu gadu pilnvaru termiņš beidzas 11.maijā.

Šodien uz Saeimas sēdi bija ieradušies 94 deputāti, taču divi vēlēšanu biļeteni tika sabojāti, līdz ar to uzskatāms, ka balsojumā piedalījās 92 deputāti. Saeimas kuluāros runā, ka pret Maizīti būtu varējuši balsot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un atsevišķi LPP/LC, Tautas partijas (TP) un "Saskaņas centra" (SC) frakciju deputāti.

Vēl brīdī, kad notika izšķirošais balsojums, partijas "Jaunais laiks" (JL) frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis aģentūrai LETA ar pārliecību pauda, ka Maizītis amatā tiks ievēlēts, tādēļ pēc notikušā balsojuma viņš bija ļoti izbrīnīts.

Pēc neoficiālas informācijas, šo pirmdien tikās arī opozīcijas koalīcija, kuru pārstāvēja TP priekšsēdētājs Andris Šķēle un SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, bet vēlāk TP valdes pārstāvji viesnīcā "Rīdzene" tikās ar LPP/LC priekšsēdētāju Aināru Šleseru.

Latvijā

Vairāk nekā divas desmitgades Rietumu pasaulē bija ierobežots finansējums jebkam, kas saistīts ar militāro rūpniecību. Iemesli – karš Dienvidslāvijā un sekojošā “asiņainās naudas” meklēšana, tam sekoja karš pret terorismu pēc 2001. gada 11. septembra un attīstošā korporatīvās sociālās atbildības kultūra. Tā kā pastāvēja juridiski ierobežojumi darījumiem ar karojošām negodīgām valstīm, piemēram, Ziemeļkoreju un Irānu, finanšu sektora dalībnieki ieroču jautājumus parasti uzskatīja par reputācijas ziņā nevēlamiem. Kara realitāte Ukrainā un ES aktīvais atbalsts Kijivai maina ainu.

Svarīgākais